leda

Man gribas kašķēties, jo manī aug baiļu, apspiestības un bezspēcības sajūta, kas ar katru brīdi arvien ciešāk ietinas tumšās dusmu vērpetēs. Tas, kas tagad gāžas ārā ir tikai mazas mazītiņas skudriņas un mušiņas, salīdzinot ar to vilku un briesmoni, kas manī sēž. Gana šis barojies, tagad tup iekšā, asina nagus un plosās. Šķiet tuvojas brīdis, kad viņš ar asajiem nagiem mani atkal pārgriezīs un laukā būs.
Negribu tajā dienā būt pati. Gribu būt pieneņu pūciņa un aizlidot..
...tā, lai manis nav...
...tā, lai to neredzu...
...tā, lai to nejūtu...
...tā, lai atgriežos atpakaļ un viss ir beidzies...

Vai kāds man var paskaidrot, kāpēc teātriem tieši vasarā ir jaāizveras ciet?

Šodien sajūta kā pirms eksāmena. Vēders pilnīgi krampjos un galvā šaudās visādas domas. Patiesībā jau dodos parakstīt vienu nieka A4 lapiņu.. bet.. man ir bail.. :( Brīžiem man šķiet viss notiek pārāk ātri un nepārdomāti, bet ko tur pārdomāt.. neko.

I AM 61% ASSHOLE/BITCH! I am abrasive, some people really hate me, but there may be a group of other tight knit assholes and bitches that I can hang out with and get me. Everybody else? Fuck ‘em. Take the ASSHOLE/BITCH test at Fuali.com

Velns! No nekā nedarīšanas var nogurt vēl vairāk nekā no darbiem. Tāpēc izlemts, tūlīt pat ķeršos klāt savas istabas sakārtošanai. Gribu izmest visu, kas kopš septembra sakrājies, un atkal sajust, cik viegli ir dzīvot, kad visu, kas man pieder varu salikt divos mazos skapīšos (drēbju skapi neskaitot ;) ).

Ir dienas, kad es saprotu, labāk ar mašīnu nebraukt. Šodien ir tieši tāda diena. Atkal.

1) Uz Krasta ielas smagā mašīna gandrīz nepaspēja nobremzēt un ietriecās manā auto. Pietam, es nejūtos vainīga, jo bremzēju normāli, nevis apstājos pāris sekundēs mežonīgi nododot pa bremzēm.
2) Uz Salu tilta atstāju garas melnas riepu švīkas. Sabijos.
3) Man šķiet es esmu second-hand slepkava. Ieraudzīju uz ielas nobrauktu balodi. Viss sagriezās un es neesmu pārliecināta, ka neuzbraucu tam vēlreiz. :((

P.s. Un nekādus vīrišķu komentārus par manu braukšanas stilu nevēlos dzirdēt. Aiztaisiet savu sakāmorgānu pirms esat to atvēruši (lasīt: nemaz neuzdrošinieties klabināt klaviatūru, lai kaut ko šeit iepukstētu). Es atkal runājos pati par un ar sevi.

Poll #2785 Stundas laikā vajadzētu izlemt.. :/
Open to: All, results viewable to: All

Iejūgties jaunā darbā un pelnīt naudu un ierakstus CV vai nē & izbaudīt vasaras atpūtu?

UPD: Esmu izlēmusi - atpūtīšos. Tikko sarēķināju, ka vēl jūlijā saņemšu daļu sastrādātās algas. Tas priecē. :) Tagad tikai jātiek vaļā no sajūtas, ka esmu palaidusi garām "savu lielo izdevību". :/

Rīt būs atkal jauna diena! :)

Poll #2748 Saldumi pirms miega
Open to: All, results viewable to: All

Apēst biezpienkūkas gabaliņu pirms miega, vai nē? Tāds ir jautājums:

Kas notiek, kad sajauc visas krāsas? Sanāk melna. Šķiet, ka tā.
Kas notiek, kad sajauc visādas emocijas? Sanāk melna nakts.
Jāiet gulēt. Ar labu nakti.

Šodien beidzot pienāca tā (!) diena, kad gaismu tuneļa galā sasniedzu ar rokām, paņēmu plaukstās un sajutu - ir labi. Septiņi. Esmu laimīga. Neticu, ka tā :)

Zinātnei pielikts punkts. Vismaz uz gadu. Un man par to prieks.

P.s. Mazliet gribas bļaut.. izbļaustīties un priecāties. :) Es turos, lai nekristu uz nerviem, bet es tiešām jūtos laimiiiiiga! :) Tagad tik nesaprotu - ķert, grābt.. ko?.. kaut ko? visu? neko? aj, rīt ar svaigu galvu.. rīkošu ģimenes sapulci.. lai palīdz man saprast... :)

Kā, lai es kļūstu tāda kāda negribu kļūt – pieaugusi?

Nekā. Jo es tāda negribu kļūt, bet vajag.

Un nestāstiet pasaciņas un glaimus, cik jauki būt bērnam. Nav viss. Ir stulbi būt stulbam, starp gudrajiem un prātīgajiem. Starp tiem, kas visu šķiro un saprot. Starp tiem, kuri aprēķina, pagriežas, aiziet. Starp tiem, kuriem esmu par naivu.

Kā ir iedzīt sevi stūrī? Kā ir steigties un nepaspēt?
Tā arī ir. Paskaties uz sevi.

Šonedēļ, ūdenī peldošu tikko vārītu desu, ieraudzīju kā ūdenī mirkstošu miesu. Fu! Pretīgi sametās.

Par veģetārieti gan vēl netaisos kļūt. Uzkožu vistas stilbiņu. Uz jūsu veselību! ;) 

Tikko, piefiksēju, ka ārā ir diena un spīd saulīte..
Atvēru beidzot aizkarus un izslēdzu lampas..
Sviests.

Kas par daudz, tas paliek pāri.

Un ja nu manis pēkšņi paliek par daudz?

Šodien braucu pusaizmigusi ar auto pa centru no kārtējā “darbiņa” nodošanas un pēkšņi kā ar aukstu ūdeni aplieta pamodos, jo sapratu, ka:

 

• Esmu nogurusi interesēties par to, kas mani neinteresē (tikai tāpēc ka tas nepieciešams darbam).

 

Tad sekoja smieklīgākais, lai atkal iemiegot nepiemirstos mana atklāsme, centos pie stūres braucot fiksi to ieskricelēt blociņā. Pati jau paķiķināju par savu blondīgumu, bet neko.. palīdzēja, jo tak atcerējos tomēr! :)

 

P.s. Es tikai uz brītiņu. Pierakstīju, lai neaizmirstas. ;) Samīļojiens Sirke'i! :) Kaut kad jau aci tomēr iemetu tavā lapā, tikai turos un cenšos nekomentēt, lai atkal neievelk, bet drīz jau būšu atpakaļ! ;)

Brālis bija atstājis ieslēgtu televizoru manā istabā, bet tur tagad iet kaut kāda Latvijas Televīzijas iepazīšanās spēle. Sākumā vaikstījos, cik šausmīgi banāli cilvēki tur sanākuši („Raksturo sevi: esmu maza, mīļa kaķenīte, bet (!) (viltīgs smaidiņš) reizēm varu arī izlaist nadziņus!”) ..vjee.. bet tagad pēkšņi man uznāca bailes.

Un ko tad, ja es palikšu vientuļa? Ja man būs ~ 30+ un es būšu viena? Es taču nekad dzīvē nevarētu iet un tā čivināt par bučiņām un pūkainiem zvēriņiem televīzijas spēlē? Es nezinātu, ko darīt, ja pēkšņi saprastu, ka esmu viena. Nē, nē.. es nevarētu jautri čivināt, ka „tuvojas vasara un es drīz atklāšu skritoļošanas sezonu.” Es nespēšu savākties un vienmēr izskatīties bezgala laimīga, lai noslēptu, ka esmu nomākta. Es kļūšu krunkaina un īgna, nopirkšu septiņus kaķus un kļūšu par profesionālu vecmeitu?..

 

Bāc.. nu kas ar mani?  

p.s. es vēl par to domāju.. un izdomāju, ka nevarētu tā iet un pļapāt visādas dumības, jo droši vien esmu pārāk lepna.. man tas šķiet pazemojoši.. pazemojoši, ka tā jāmurgo visādas banalitātes, lai kādam vīrišķim iepatiktos.. nē, nu.. labi, es klusēju..

Poll #2552 Pētnieciskais.. bet pirms tam, pasaki..
Open to: All, results viewable to: All

ja nespēlē „tava” komanda, kurai tu jūti līdzi vairāk:

Un tagad no ētikas viedokļa izdarīšhos nelabi, interprēšu rezultātus 'pa savam'.

Cik esmu novērojusi arī dzīvē ir taapat kaa sporta sacensiibaas. Cilvēki lielākoties atbalsta un jūt līdzi nabadzinjiem, kuriem (it kā?) tiek dariits paari un tiem, kuriem neveicas.. vai tad ne tā? Savukārt tie, kuriem viss ir it kā oki doki un veicas, tiek asociēti ar ļaunajiem.

Nav laika par to padomāt vairāk, tāpēc iemeslus, kāpēc, manuprāt, ir tā un ne savādāk, neesmu vēl sev izskaidrojusi. Patiesībā vispār neesmu par savu 'teoriju' īsti pārliecināta :))tāpēc laipni lūgti to apgāzt un pie reizes atgādināt, cik neloģiski un vienpusēji mēdzu spriest.

P.s. un jā, teorija it kā piepildās, gadījumā, ja nespēlē tava komanda.. ar domu tavs, draugs vai cilvēks, kurš tev patīk anyway.

          Kā mani kaitina mana dzīvokļa jaunie kaimiņi no asv, kuri te ievākušies uz pāris nedēļām.

Vakar viņi uznāca pie mums augšā risināt savas problēmas divas reizes (tad vajag vārtu atslēgas, tad vajag nodot ziņu kaut kam nezin kam).

Šorīt jau atkal šos redzu otro reizi (pēdējais iemesls, vai es nezinot, kam pieder tas tumši zilais BMW, kurš piebraucis priekšā vārtiem tā, ka nevar no turienes izbraukt?) %^*$$@$&!@#& nu nezinu, un negribu zināt! Tā pie mums Amerikas onkiņas notiek! Pagaidi 5as minūtes un šis no vārtiem gan jau aizvāksies!! Pie tam tonis kādā viņš ar mani runā ir pilnīgi besīgs. Aptuveni tā, ka anuka, meitenīt, lai viss būtu iki-chiki! Un fiksi!

Diena ir tikko sākusies, pat bail iedomāties, cik reizes vēl man nāksies atbildēt uz viņu idiotiskajiem jautājumiem un risināt viņu problēmas!!!!

Bļāviens, es rakstu darbu un izskatos tizli un vispār, lūdzu, nebāzieties man šobrīd ar savām sadzīves problēmām virsū! Bet viņi jau manu dienasgrāmatu nelasa.. piedodiet, ka sanāca jums to dzirdēt, bet gribējās pabļaustīties!

Man jau no malas pašai šāda agresija šķiet smieklīga, bet nu kaitina tiešām ne pa jokam...