leda

Man gribas kašķēties, jo manī aug baiļu, apspiestības un bezspēcības sajūta, kas ar katru brīdi arvien ciešāk ietinas tumšās dusmu vērpetēs. Tas, kas tagad gāžas ārā ir tikai mazas mazītiņas skudriņas un mušiņas, salīdzinot ar to vilku un briesmoni, kas manī sēž. Gana šis barojies, tagad tup iekšā, asina nagus un plosās. Šķiet tuvojas brīdis, kad viņš ar asajiem nagiem mani atkal pārgriezīs un laukā būs.
Negribu tajā dienā būt pati. Gribu būt pieneņu pūciņa un aizlidot..
...tā, lai manis nav...
...tā, lai to neredzu...
...tā, lai to nejūtu...
...tā, lai atgriežos atpakaļ un viss ir beidzies...