leda

Kravāju koferus, domaaju.. un raudu. Nepaartraukti raudu. Es zināju, ka būs grūti tiklīdz tuvosies brīdis. Nu tas tuvojas un ir arī grūti. Varbūt labi, ka tikai tagad.. bet vēl jau visa ritdiena kopmplektā ar atvadīshanos..
Man nav bail no tā, kas būs tur.. bet man ir nenormālīgi skumji teikt visiem attā uz gadu.. Ar katru brīdi aizvien skaidrāk apzinos, ka mani tik ljoti nesaista šī vieta, bet gan cilvēki. Sasodīts, kaut vai aizklapējiet ciet, visus lemonus, pulkvezhus, depo, chilli picas.. nobuldorizeejiet vecriigu ar visiem tornjiem un bazniicaam, aizsleedziet briivības ielu un uzrokiet avotu ielu, aizberiet juuru un daugavu.. visas shiis vietas bez miiļajiem cilvēkiem ir tukšas un nekādas.. tādu uz pasaules ir miljoniem, vēl labāku.. īpaši ir tikai cilvēki un sajūtas, kādas tie rada. Konkrētas ielas, mājas un pagalmi ir tikai asociācijām.. lai garām ejot varētu atcerēties sejas, vārdus, smaidus, pieskārienus.. visu.. varbūt tāpēc šodien domās visu laiku veidoju stopkadrus.. vienīgi.. man bail, ka tie ir derīgi tik komplektā ar konkrēto vietu un citur tos atdzīvināt vairs nevar.. bet vēl vairāk man bail.. ka daudz kas ir gaistošs.. daudz kas, bet ne viss.. es zinu, ka ne viss.

Šodien draugiem.lv mani beidzot uzjautrināja. :)

Ziņa no drauga, kuram ierakstiiju komentāru, kuraa bija kaut kas par: "bla bla blaa.. ritiigs kapitaalisma graaveejs pashaa saknee". :))

• Da ko Tu man tur ieraxtīji tajā guestbūkā par capitālisma graušnu - kas būs kad manas kolēgas/draudzenes ieraudzīs? Sūdzēs priekšniecībai un tā dos man wilka pasi!:))))

Ziņa no mlj gadus neredzēta klasesbiedra :)

• "Solnce!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
  Kāpēc tu mani vairs nemīli???
  un neaicini ciemā??
  vispār kas tā par bildi, izskatās, ka tu esi kaut kur Īrijā un lasi puķes pa naudu :))
  Ja tu man neatbildēsi 24 h laikā, es uzskatīšu tevi pat mazu iedomīgu burunduku

Laikam esmu pārlasījusies tās zīdaiņu kopšanas grāmatas, jo šonakt murgoju par maziem, pamestiem bēbīšiem, kuriem sākušās drausmīgas veselības problēmas tāpēc, ka nav pietiekami bieži mainīti pamperi.. iekaisis dibentiņš, čūlas, netīri autiņi un izgulējumi... jā, un tā bija tikai 1. sērija. Tad sekoja otrā. Man bija jāmazgā kaut kāds bēbītis, es viņu saziepēju, bet pēkšņi viņš man izšļuka no rokām un pakļuva zem ūdens un vēl uzgrūdās kaut kādam izlietnes korķim virsū.. un tad es pamanīju, ka viņam zem ribiņām ir kaut kāda griezta brūce.. tā, ka pirkstu var iebāzt.. drausmīgi... patiešām briesmīgi..
katrā ziņā viss ir izskaidrojams - atbalsis no lasītā (tipa "turiet bērnu stingri, jo saziepēts bērna ķermenītis būs slīdīgs", "vanniņā lejiet tikai nedaudz ūdens un skatieties, lai tas neiekļūst bērna actiņās, austiņās un degunā" utt., utt.)
bet neko.. vēl šonakt man tā grāmata jālasa, savādāk līdz aizbraukšanai netikšu galā. Un man īsti nepatīk pamest lietas neizdarītas.

Man ir grūtības ar komunicēšanu. Vismaz pēdējās dienās toč. Bet nu interesanti, jo galvā jau vis kaut kas rosās un notiekās, tikai mega slinkums muti virināt un taustiņus klabināt.. :)

Katrā ziņā, man viss patīk un viss ir labi.
Un vēl.. aj, sasper jods, aizmirsu! kaut ko gribēju teikt, bet.. nu neko, citreiz.
Jā, šo piektdien pie manis atvadu ballīte... to gan es atceros un tos kurus paziistu arii ieluudzu! :)
Tagad gan viss.

Kāda īsti šobrīd ir minimālā alga?
80?  uz papīra..

a uz rokas? ~ 60?

Jā, vispār es te ar ud sāku runāties par junk food un kilogramiem, kas to pavada un atcerējos, ka mani pirmajos mēnešos ASV sagaidot + 8kg! Kašmars!

Un tagad lūdzu pasakiet man, KUR LAI ES ŠOS LIEKU??

Rakstīju vēstuli nepazīstamai meitenei Aritai..
Uzrakstīju „Sveika, Arita!” Un labi, ka pārlasot pamanīju - netīšām esmu izlaidusi burtu "r"..
Šausmas! :)

Garīgais (ceru, ka ne galīgais) apsīkums. Radošās mokas. Nu jau krīzei esmu pāri. Kā parasti nostrādāja metode: deadline ir klāt, dibens krampjos, tūlīt viss jānodod, bet man nekā nav! Aiziet!
Un vēl, šoreiz izrīkojos kā gudrinieki mācījuši.
Pirmās idejas domātas miskastei. Nākamās jau ir apdomāšanas vērtas.
Es apstājos pie otrās, jo mērens pofig. Tā nu viņš ir.

Es domāju par koferi. Vēl pirms divām nedēļām es par to nedomāju vispār. Pirms nedēļas es par to domāju mazliet, bet nu jau gana regulāri. Pēdējās dienas es par to domāju vismaz reizes trīs dienā. Un mani tas sāk satraukt, pat ļoti, jo:

• es varu samest nepieciešamās lietas somā, lai padzīvotos ārpus mājas 1-2 dienas,
• es varu pārdomāt ko ņemt līdzi un neko neaizmirst nedēļas ceļojumam,
  
• man šķiet, es varētu savākt lietas, kuras man būtu nepieciešamas izdzīvošanai ārpus mājas veselu mēnesi..
• BET ko likt koferī, ja jābrauc prom uz gadu?
  

Laikam jau vairāk par visādām mantām es līdzi gribētu paņemt kaut ko citu, jo zinu, ka tā man pietrūks visļotāk.

Tik daudz kas apkārt notiek (vai arī tik daudz ko sadomājos), ka pilnīgi uh, bet ir tāds MEGA slinkums to visu uzrakstīt, lai pēc tam atcerētos.. šausmas. Nu, kā lai saņemos? :) <>

Labi, pateikšu, ka tagad lasu visādas gudrās un ne tik ļoti gudrās grāmatas par bērnu aprūpēšanu un izklaidēšanu un man ļoti patīk. Tikai man ir arī mazliet bail. Ja nu es tiem bērniem neiepatīkos, ja nu es nemāku ar viņiem apieties, ja nu viņi mani nomoka ātrāk par „darba dienas” beigām un es pati vairs nevaru izturēt. Tā taču nav "lieta", ko var atlikt uz vēlāku laiku.. aj, traki vispār...

Ja varētu nomirt divreiz (vismaz).. es savu 'papildiespeeju' buutu jau izmantojusi.. laikam, ka taa..

UPD: Nē, es laboju..

Ja varētu nomirt divreiz (vismaz).. vai es savu 'papildiespēju' būtu jau izmantojusi?.. Nezinu gan..

Ev, es gribu visus satikt! Taisam satikšanos?

Atzīstu - vairs ar braalja garajiem matiem netieku galaa. Kopsh peedeejo reizi apgriezu shos kaa meiteniitei, vairaak neuznjemos sho darbu. Bet! tagad ir probleema (lielaa), pie kura puiku prizieriisha, lai sho ved?? Vai ir kaadi saveejie, labie jums? .. taadi, kuri bez skuushanas aparaatiem darbojas, jo siicis garos matus grib (un es piekriitu, ka smuki, smuki taa..) :)

Un vispaar, shodien redzeeju vecu Dido klipu. Gribu iisus matus. Smuki. Vinjai, bet vai arii man?

Jā, nu šovakar akvaparks, bija.. feins.. neskatoties pat uz to, ka atkal sajutos taa, ka mazliet nemaaku dalities darba grupaas, kaa rezultaataa mans mazbraaliitis uzmeta luupu mazliet.. bet.. nee,nee, nee bija jauki.. un izraadaas tur ir arii duumu pilnas smarzhiigaas pirtis, burbulj-guljamie un zemuudens kafe` solinji.. aj.. nu feini..:)

p.s. tas, kas bija peec tam... pat negribas atcereeties.. kushu taapeec.. un kaada labaa doma celju policistiem no manis.. nu, jaa.. nebija atkal mana "braucamaa" diena..

Pārāk bieži pēdējā laikā es jūtu, ka maz ko varu ietekmēt un vērst uz labo pusi. Arī šodien.

Un vispār, divas dienas ārpus pilsētas man ir nākušas par labu. Gribu vēl. Tikai jāsagatavo atkal kāda grāmata un piezīmju lapiņas, lai nav jāpieķēpā  visas grāmatu baltās malas.

No citiem prasu to, ko pati izpildīt nevaru.

Emm.. vai kādam nav idejas, kā vēl pateikt: "rullēt gurķi", "čakarēt bobi", "stiept gumiju"...? Mans mazais brālis, kurš ir itin nasks uz mutes brūķēšanu un mēles kulstīšanu, pagaidām vēl guļ, tāpēc ar' tā uzmācos jums, jo pašai bik nestrādā šodien vēl..

Jā, un, starp citu,.. vai "čakarēt bobi" nav uz rupjo pusi? Man jau tā nešķiet, bet te visādi samaitātie staigājas garām (piemēram, mana mamma :D) un saka, ka tā neesot gluži labi :))

-1-
Divi puikas (~13 gadus veci), garāmejot:
- Jā, sīkie vienkārši ir stulbi.

hehehee.. :)

-2-
Tramvajs, divi pēc izskata ritīgi nošņurkuši un peec smacinjas voncīgi zeļļi:
- Lindu atceries?
- Kādu Lindu?
- A Zani?
- ?
- Aj, nu bļaģ pofig, tipa lielā mīla. Tagad kopš divus mēnešus ar šito. Nevar salīdzināt... Vispār es vēl sapazinos ar vienu no Londonas. Tad sarakstījos ar vienu no Ņujorkas. Tās vispār. Pašam nekas nav jādara, viss kā uz paplātes.

emm..? es jau neko.. bet meitenes šitā izrunājamies neesmu nekad dzirdējusi.

Un vēl.. veikalu skatologos ir parādījušies pūkaini puskažociņi. Aizvāciet, aizvāciet, AIZVĀCIET TOS!!!

Tikko esmu atgriezusies no vēstniecības. Bāc, cik tur ir auksti, jo darbojas MEGA kondicionieris. Pie tam man ritīgi šajā ziņā nepaveicās, jo šiem salūza kaut kāds kompis un man nācās tur gaidīt veselu stundu.

Ai, bet ne par to ir stāsts! :)

Pēc neilgām pārrunām ar konsulu esmu tikusi pie ASV vīzas. Biju jau bik sastresojusies, jo tur bija vairākas krieviski runājošas sievietītes, kurām vīza 1x jau  atteikta. Piedevām šīs vēl tur nesmuki uzvedās, jo, lūk, esot jāgaida un vispār kas tā par ģelu un kas par fotogrāfijām un dokumentiem un blablablaa?

Man gāja pat ļoti ok, jo konsuls bija smaidīgs un pļāpīgs. Sākumā teicās, lai dodu iemūžināt savus rādītājpirkstu nospiedumus. Tad skatoties kompī kaut ko pie sevis bubināja un smaidīja. Es, protams, nenocietos un pajautāju: "Vai mani pirkstu nospiedumi izstās’ smuki?" Uz, ko šis teica, ka nu ļoti skaisti esot un tā.. :)

Pārējais jau nebija svarīgi, kaut ko par darbu, kaut ko par mācībām un izceļošanas iemesliem prasīja, bet nieki vien. Es domāju, ka galvenais punkts kāpēc man viss izdevās tomēr bija tie smukie pirkstu nospiedumi.
VOT TĀ! ;)

Tagad dodos uz darbu dzēst ugunsgrēku! :)

Pārbijies kā diegs.

 

Sasper jods, bet no kurienes tāds salikums?  :D Vai man kāds, lūdzu, varētu paskaidrot, kā dzīvē izpaužas „pārbijies diegs”?