leda

Ir cilvēks - Teflons (tas, kuram nekas neķeroties pie sirds) un cilvēks – Vējš (tas, kurš skrien - te viņš ir un te viņa nav). Kas varētu būt es?
Varbūt cilvēks – Švammīte (tā, no kuras taisa tās dumjās, nervus nomierinošās, ņurcāmās sirdis)?

Raksturojums: pakļaujos visādām ietekmēm, bet beigās tomēr palieku pie sava, pat labos padomus aizmirstu tikko par tiem nepiedomāju speciāli.

Jāpiezvana draudzenei. Sen nav mani strostējusi. ;)

Pēc vakardienas pasākuma ar tekilu un "bum"!

(Aptuvens citāts) „Respekt, es nezināju, ka tekila tevi neņem,” teica piccolo, kurš šodien mokās ar galvassāpēm un sliktu dūšu, lai gan vakar izlaida pēdējās trīs tekilas un bumus! (labi, atzīstu, kādas pirmās trīs izlaidu es) :)

Garāmejot paskatījos „Panorāmu”. Varbūt labāk nevajadzēja.

Ievads: „Ingrīda Ūdre apņēmusies iemācīt vismaz vienu latviešu dziesmu arī saviem jaunajiem kolēģiem.”
Es: Ak, dies’, lūdzu, Ingrīda tikai ne to!!
Žurnāliste: „Kas ir tā dziesma, kuru gribētu iemācīt?” (Btw, ļoti labs jautājuma formulējums :D )
Ingrīda U: „Ļoti mīļa man ir „Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī”. Tikai tā ir ļoti gara, bet es ceru, vismaz vienu pantu Eiropas komisāri iemācīsies.”  

Brālis manā istabā palaidis smaku.
Vīraka smaku.
Vjee..

Nu tad tā, esmu saņēmusi dažas dunkas sānos par publisku aprunāšanu SCibā! Bet, nu sasper jods (”O” kā otolaringologs) es taču rakstu sev, nevis tāpēc, ka nevaru ar kādu par to parunāties dzīvē. Man vienkārši ir ļoti mazas kapacitātes atmiņa (pie tam selektīvā), bet atcerēties ta’ gribas.
- Ja tu raksti sev, kāpēc neraksti pa slepeno?
- Nuu.. nez..
Nē, zinu gan, tāpēc, ka tad iziešu no da jebkādiem pieklājības rāmjiem, pie tam.. ja nu netīšam vai tīšām kādreiz šos murgus tomēr publiskoju? Tas būs kā atraut pulvera mucu, jo tak, piekrīti, runājoties ar citiem esam tā kā diplomāti un tā...

Tā nu es tagad domāju, kā darīt, ko darīt.. varbūt tiešām jāraksta daudz privātāk un sev (tas ir tā, ka slēpti) vai tā, kā līdz šim (bet tad es daudz ko neuzrakstu), vai arī.. „vecais triks” ar ierakstu dalīšanu: kas Sašam, kas Pašam! ;)

Šonakt redzēju tik daudz krītošu zvaigžņu kā vēl nekad savā dzīvē. Šķiet to bija tik daudz, ka vajadzētu šķist, un kas par to, ja šonakt vēl viena iemirdzēsies un sāks lēnīgi prātīgu vai zibenīgi spožu ceļojumu melnumā? Bet, nē, par katru gribas aiz sajūsmas iekliegties un pārējiem vērotājiem saukt: „Vai redzēji?! Vai redzēji?!” ah..

Patiesībā dīvaina sajūta, tā gulēt pie jūras smiltīs un ilgi, ilgi skatīties debesīs, šķiet arī es jau mazliet esmu tur. Un tad vēl prātot, cik jūrai labi, jo, kad nav mākoņu, tā katru nakti var vērot zvaigznes krītam.. Un cik jauki tā iemigt, bezrūpīgi zem klajas debess uz baltām smiltīm.. tikai vakar pa dienu to klusībā ievēlējos un jau tik ātri mana vēlēšanās piepildījās.<>

<>Šodien man ir cita, vēl karstāka vēlēšanās. Tik ļoti gribas, lai kādam ir labi un, skatoties zvaigznēs nebūtu jādomā, cik skumji tās izgaist.. jo tās izgaist, tieši tā, kā to vēlamies mēs.. skaisti.. skumji.. spoži.. silti.. kā vēlamies mēs..

Kas, tavuprāt, ir "izniekota diena"?

Es tikko laikam esmu nogāzusies no garām lidojoša meteorīta, jo ES NESAPROTU! Tik daudz ko nesaprotu, ka pārņem.. NIKNUMS.

Kāpēc, ir tik grūti runāties, sarunāties, saprasties un saprast?
Kāpēc nevar būt viegli un labi, kāpēc viss ir jāsarežģī, kāpēc ir jābožas, jādusmojas, jāklīrējas?
Kāpēc, nevar rīkoties spontāni? Kāpēc viss ir jāplāno, jāieplāno un atkal jāpārplāno? Līdz brīdim, kad vienkārši jau zūd viss prieks un sajūta, ka gaida kas nezināms un aizraujošs? Līdz brīdim, kad ir skaidrs, ir grafiks – shēma, un tajā ir jāiekļaujas.
Kāpēc vispār ir jāiekļaujas un jāpakļaujas?
Kāpēc ir jāprasa vai man ir labi? Kāpēc ir JĀTĒLO, ka man ir labi? Lai gan tik intensīvi tiek piestrādāts pie tā, lai būtu SŪDĪGI?

Mani pārņem „viss riebjas” un „lieciet man mieru”, jo bez jums ir vieglāk. Ir vieglāk, būt vienai un pievienoties tiem, ar kuriem ir pa ceļam, jo tādas ir tā brīža sajūtas. Neloģiskās, racionāli nepamatotās, liderīgās, sasodīti impulsīvās sajūtas.

Es nezinu, varbūt esmu izlepusi, jo jūs man vienmēr esat. Bet vai tiešām es vienīgā redzu, ka starp mums ir vēl kāds? Un viņa vārds ir Nīgrums.

Es viņu ienīstu, un es ienīstu jūs par to, ka viņu vienmēr aicināt līdzi.

Es neesmu pusfabrikāts. Esmu gatava. Gandrīz gatava, tik mazliet vieta garšvielām vēl ir. Tādēļ vai nu ņem, vai neņem, bet neceri, ka uzlabosi mani ar burkāniem, tomātiem, kečupu vai kartupeļu putru.

Man ir uznācis darba spars. Vispār jau es ļimstu, jo acis līp ciet un galva kā spainis, bet es jūtu, ka tikko būšu normāli pagulējusi, esmu gatava cīnīties mazliet!

P.s. Tagad gan došos iečekot savas burvišķīgās iestādes kapetēriju. Šodien solās būt jautri, jo bufetniece bija krietni sadzērusies jau no paša rīta un solīja "pa purnu" visiem, kas traucēs viņu ar savām gastronomiskajām vēlmēm! Jā, un tad mēs satikāmies veikalā.. es pirku saldējumu, viņa - 0,7.. ;D

Es nezinu, ko es gribu, bet es zinu, ko es negribu. Tad kas ar mani??!

Izlasīju  mia poustu un sāku domāt.. vai man ar steigu nevajag kādu jaunības eliksīru iegādāties? Bāc, tak pēdējā laikā man šķiet pasākums ir izdevies arī tad, ja ir mājīgs un mierīgs, lai gan.. garas sarunas par neizdibināmo dzīves jēgu mani vēl joprojām nogurdina un šķiet diezgan nejēdzīgas, tad jau labāk, kādu balzāmu svešajiem vecākiem nosperu un slapstoties un ķiķinot jautrā kompānija iztriecu tik triekšanas pēc. Jā, un dejas uz lemo galda jau arī nav peļamas :))</span>

Pilna galva puspateiktu domu. Kaut kā apraujas viņas, līdzko vārdos jāieliek.

:D Šķiet aizvakar nomainīju bildi draugos. Uz tādu.. nu, jaa.. smukāku.. :)) Šodien skatos pa šo laiku sanākušies jaunumi. Viena zinja ok - draudzene atsūtījusi komplimentu un tā, bet pārējās totāls smejamais gabals. Kopš esmu tur izeksponējusies daudzmaz glīši sāku saņemt visādus kreisos uzaicinājumus, no sērijas "Čau, saulīt! Nāc draudzēties!". Intereses pēc iečekoju šā draugus. Nesaskaitīju, bet miljons smukās meitenes, džeku tikpat kā nav. He, un cik no viņām šis tiešām dzīvē pazīst? Un patiesībā, smieklīgi, ka man tāds "gods", ieaicinājums pievienoties smuko harēmam! :)))

Ievērtēju arī otra džeka draugus.. tur meiteņu kolekcija niecīgāka (redz' pats jau ar nav smukais, turklāt bilde parastā, ne tā, kā tam pirmajam ar bungām, kas tak skaitās superkruti, ja puika spēlē grupā k-kādā un tā)... nu, jāa, un tātad.. skatos, skatos.. un pie draugu komentāriem izlasu sekojošo: "Labdien! Vai es, lūdzu, varētu uzzināt, kāpēc man tāds pagodinājums iekļūt Jūsu draugu lokā?" :D Ok, skaidrs! :))

 

Godīgi sakot, nē, nu nebūšu liekule, interesantāk ir tad, kad tur ir kāda smukā bilde ielikta, vismaz varu vērot kādu trafiku šajā saskābušajā kefīra pakā. Tik tagad sāku domāt - varbūt tomēr vajadzēja ielikt bildi nr.2, kura ir nu, pat ļoti tāda kāda citiem nav.. heh.. nu padzīvošos ar šo un tad jau to otru, tik jāsaskaņo ar manu partneri - vevī jaunkundzīti :D

Man riebjās draugiem.lv. Man šķiet tā vieta mani ievelk un sasaista. Ievelk, jo esmu "atrasta" un "draugi" ar mani grib parunāties pēc ilgiem laikiem, bet sasaistīta, jo esmu pārāk nepacietīga, lai gaidītu, kad beidzot atvērsies lodzinjsh "atbildeet". Tā visu tikai sabojāju. Manā kontā 7 neatbildētas vēstules. Tas mani nogurdina. Stulbums.

Man nav neviena drauga, kurš patiktu arī maniem vecākiem. Patiešām 'iedvesmojoši', it īpaši tāpēc, ka brīžiem man tas diemžēl ir pat ļoti svarīgi.

Klausos regeju mazliet un enciklopēdiskā nedziļumā izzinu šo to par rastaam.. nja.. īstu rastamanu nemaz negribu satikt, jo es viņu sabārtu par zāles pīpēšanu, lai gan.. kā savādāk noticēt visām tām dumjajām pasaciņām :P

The fish doesn't think
Because the fish knows everything

Esmu atpakaļ. Kopš pēdējo reizi esmu šiet kaut ko iedrukājusi ir jau gana sakrājies sakāmais, bet pagaidām nav spēka pieķerties.
Tikai tas, ka ļoti priecājos atkal būt mājās un ļoti gribu satikt visus un darīt ierastās lietas, kuru man pietrūka. Tā, ka uzmanieties - es nāku! :PP :)
Vai es jau teicu, ka Latvija ir ļooooooooti(!) skaista un tā, ka pat mīļa? eh... :)

Sodien iepirkaam biljetes atpakalj uz Maskavu. Pariit braucam prom no shejienes. Celju turpinaasim divataa, otrs puika paliek Permaa un dodas 5u dienu izbraucienaa pa upeem un mezhoniigaam Krievijas vietaam, kuras ir pilniibaa atdaliitas no dajebkaadaam citaam pilseetaam.

Tagad domaaju, diez,kas buus muusu celja biedri vilcienaa. Shurpbraucot bija ritiigi ok, braucaam kopaa ar Juljku un Matveju, kuri bija ~ muusu vecuma un vareeja mums izskaidrot visas taas fignjas, kas notiek pa celjam. Piemeeram?

1. Vilciens ik pa 3-4 h apstaajas uz 20 min. Izraadaas tiek mainiitas lokomotiives. Nu, jaa.. ir jau shiim arii ko vilkt 18 vagonu sastaavs.. taadu veel nebiju redeejusi (ok, kravas vedeejus neskaitam).

 2. Pieturaa, kuras nosaukumu tagad neatceros, peekshnji ieraugaam, ka 20 metrus no mums omonieshi ar automaatiem paari sliedeem baraa uz celjiem sadzen kaut kaadus 15-20 muzhikus. Izraadaas, tie ir nelegaalji, kas turklaat ievedushi narkotikas un paartverti no turpat blakus staavoshaa prechu vilciena. Sajuutas taads ne paaraak ok, mees turpat staigaajamies, un mums blakus omonieshi ar automaatiem mochii kaut kaadus vechus. Ja saaktos bardaks shie shautu, bet mees turpat blakus.. nu, jaa

3. Veel vienaa stacijaa apstaajamies, lai caur muusu vagonu vareetu iziet clveeki, jo shajaa stacijaa neesot sliezhu paarejas, taapeec cilveeki gaida vilcienus, caur kuriem nokljuut sliezhu otraa pusee.

4. Jo dziljaak gjerevnjaa, jo biezhaak pieturaas, pienaakot vilcienam, ap vagoniem savaacas vieteejie un censhas notirgot visaadas gjelas. pirozhenoje, klubnjika, smetanka utt.. iepirkaam zemenes.. likaas, esam labu darbu izdariijushi, jo apkaartne nelielajos ciematos tieshaam izskataas tik nabadziiga, cik vien var buut..

Ok, dodos uz Rechoj vakzal, shodien plaanots izlaist ar kugjiiti pa upi. karsteums veel joprojaam sheit nezheeliigs. Dzirdu, ka jums arii bedzot saule saak sildiit! ;) Sveicieni!

Atkal esmu tikusi pie Interneta. Seezhu te Permas interneta klubaa un klausos krievu kalbasku :)

Te ir ljoti karsts. Vakar bija + 34 pa dienu + 28 naktii. Noleemaam, aizbraukt uz pilseetas krutaako pljazhu. Esot taads KamGes (Kamskij Ges). Ok, ieseezhamies autobusaa, kursh krakshkj, un briikshkj ir paarbaazts un piesviidis un par 5 rblj (10 sant.) stundu braucam liidz KamGesam. Nodirneejaam tur paaris stundas. uudens + 24 graadi, nu TIK!!! silts, ka negribas liist aaraa, jo pljazhinjsh atkal nenormaali netiirs. Smiltis melnas un patiesiibaa ir puse uz pusi maisiijums ar konchikiem un drazaam.

Nez, nu suudzos jau es te atkal, bet patiesiibaa saakam pie netiiriibas pierast. Piekjeeraam, ka esam paarnjeemusi tautas pofigismu attieciibaa uz dabas nepiedirshanu. Nebriinamies paaraak par suudu kaudzeem ielas malaas, metam konchikus pa balkonu, muusu istabaa bardaks utt. Saakaam jau kjikjinaat, ka mosh turisti is prebalkjiki visu piedirsh, ne vieteejie.. :))

Nakts dziive Permaa. (Starpcitu, vai esmu teikusi, ka shajaa pilseetaa ir vairaak nekaa mlj iedziivotaaju? Tb vairaak nekaa Rigaa.)

Vakar noleemaam paeest aarpus maajaam. Aplauzaamies, jo iisti nekaadu normaalu eestuuzhu te nav. Ir "smalkas piceerijas", kur var dabuut 1/4 dalju picas par latu + kaut ko.. bet nu neapeteliigi.. So, izdomaajaam, spiest uz daudzumu un leetumu. Dabuujaam kaut kaadu picu par ~ latu, bet nu, njaa.. pica taada, ka vairaak maize, turklaat kechups un majoneeze tiek pasniegti eedniicas shkjiivii kaa pie deva, nevis kaut kaa iecepta picaa.. :)) Pietam, mani celja biedri ir vegjetaarieshi, bet taa, kaa te taa ir nesaprotama lieta, vakar notika veesturisks pagrieziens vinju dziivee, puikaam naacaas eest picu ar desu. Pilniigi zheel, ka bada deelj shiem naacaas attiekties no saviem principiem.. :(

Peec grandiozaa ieediena, noleemaam nopirkt halodnije pivki un paseedeet ielaas. Es shai zinjaa esmu seeniiga, jo abi celjabiedri ielaas iet katru vakaru. Vispaar jau jautri, paseedeejaam centraa, transports atpakalj neiet, noleemaam braukt ar kaadu mashiinu. Vieteejie par ~ 50-100 rblj ir gatavi aizvest da jebkur. Tachu mees bijaam pieci un muus neviens negribeeja njemt. Beigaas piestaaja oficiaalais taksis -zhigulis, protams, ar toneetiem stikliem ar, kuru izdevaas sarunaat, ka otra meitene nogulsies taa, lai sho garaam braucoshie milichi neredz un ruleesim uz Komsamoljskaju, kurz dziivojam mees. Pa celjam ar taksistu parunaajaamies. Shis saka: "Jums tur viss sakaartots, bet mums ir bardaks, var dariit ko gribas. I mnje eta nravitsa!" :)) Veel prasiija, vai puishiem patiik Permas djevushkas un vispaar no kurienes esam utt. Kad bijaam galaa, shis piipinaaja, maaja ar roku, un tik tad paarlaimiigs aizbrauca, kad bijaam shim samaajushi pretii :))

Atkal noleemaam iepirkt halodnije pivki. Kioskaa pieseejaas djevushka v krasnom platje un grozoties gar maniem celjabiedriem prasiija, lai nopeerk shai alinju: "Ei, boj, i van piir!" :D Mees ar vieteejo meichu saakaam ar sho runaaties izraadaas djevku viirs pametis un shii shonakt ielaas uzdziivo: "I vabshe, bistra mnje halodnoje piva. Nje, baljkjiku 8 ja nje pju! Bistra, druguju!" :)) Kaut kaa nesanaaca ar sho baigi ietuseet, taapeec projaam ejot shii nokliedza, ka vispaar viss suukaa un muusu dzeki pat nevarot djevusku snjakj.. vai kaut ko taadu..:))

Taalaak devaamies paseedeet rajonaa.. ieliidaam dzhungljos un sidja na kachelji dzeeraam pivki un staastiijaam anekdotes. No blakus maajaas peekshnji atskan sauciens: "Aida, eta ti?" Peec mirklja mums pievienbojaas vieteejais paaris - Tatjana ir Serjoga. Dzheks piedaavaa piedziit savu autinju, un iesleegt muzonu. Budjet kruta :)) Vispaar smiekliigi, es taa padomaaju, paarim gadi 30 +, bet trijos naktii shie ir augshaa un gatavi ietuseet rajonaa :))

Atziistos, es atkal noseenjoju, izleemu iet maajaas guleet, taa, ka par paareejo reporteet nevaru.

Vieniigi, besiigi, bet muusu starpaa saakaas kaut kaada spriedze. Siiki kashkji, par gultas daliishanu, par plaanu saskanjoshanu utt.. pagaidaam izskataas, ka uz Maskavu un peec tam Pikjeru dosimies vairs tikai divataa.. 

Ok, sveiciei visiem, mans laiks internetaa iet uz beigaam.. :)

 

  

Esmu Permaa, Krievijaa. Te ir karsti un diivaini. Sajuutas it kaa cilveeki pirms gadiem 40-50 mezhoniigaa aatrumaa buutu no pilseetas evakueejushies, pametot maajas, mashiinas un citu stuff'u un tik shovasar atgriezushies, lai atkal te saaktu dziivot. Viss drausmiigi nolietots un nolaists, totaala miskaste. Tikai reklaamas gan, pilniigi svezhajaas arii paarkrutaas lietas reklamee, visaadus sony maajas prichenaaljus un daargas lupatas un kreemus. Diez, kas gan tos te peerk, jo cilveeki izskataas pat ljoti truuciigi?

Patiesiibaa shkjiet, ka te ir nevis sociaalisms, bet kapitaalisms ar drausmiigaakaa slinkuma un nekaartiibas piegarshu. Bljaaviens pats pilseetas centrs aizaudzis kaa totaalos dzhunguljos. Krutaakais parks ir vienkaarshi nezaaljains lauks, kuru shkjeerso paaris asfalteetas (bet drausmiigi nodrupushas) tacinjas. Parka kaapnes vienos stiklos, drazaas, prezervatiivos un suudos.. bet vieteejie ar, kuriem braucaam vilcienaa no Maskavas, ritiigi reklameeja, tipa aizejiet paluuriet centraalo parku - tas mums taads skaists! :D nu, jaa..

Veel, domaajaam, ka viss te buus djika leetaaks. Njefiga! Bik, jau ir, bet ne taa, ka jaaspiedz aiz laimes! :)) Brauciens tramvajaa - 5 rublji - tip 10 sant. Internets - LS/h, alus bish zem 30 sant.. paika - kaa pie mums..