Tik daudz kas apkārt notiek (vai arī tik daudz ko sadomājos),
ka pilnīgi uh, bet ir tāds MEGA slinkums to visu uzrakstīt, lai pēc tam atcerētos..
šausmas. Nu, kā lai saņemos? :)
<>
Labi, pateikšu, ka tagad lasu visādas gudrās un ne tik ļoti
gudrās grāmatas par bērnu aprūpēšanu un izklaidēšanu un man ļoti patīk.
Tikai
man ir arī mazliet bail. Ja nu es tiem bērniem neiepatīkos, ja nu es
nemāku ar
viņiem apieties, ja nu viņi mani nomoka ātrāk par „darba dienas” beigām
un es pati vairs nevaru izturēt. Tā taču nav "lieta", ko var atlikt uz
vēlāku laiku.. aj, traki vispār...