Ai, bet ne par to ir stāsts! :)
Pēc neilgām pārrunām ar konsulu esmu tikusi pie ASV vīzas. Biju jau bik sastresojusies, jo tur bija vairākas krieviski runājošas sievietītes, kurām vīza 1x jau atteikta. Piedevām šīs vēl tur nesmuki uzvedās, jo, lūk, esot jāgaida un vispār kas tā par ģelu un kas par fotogrāfijām un dokumentiem un blablablaa?
Man gāja pat ļoti ok, jo konsuls bija smaidīgs un pļāpīgs. Sākumā
teicās, lai dodu iemūžināt savus rādītājpirkstu nospiedumus. Tad skatoties kompī
kaut ko pie sevis bubināja un smaidīja. Es, protams, nenocietos un pajautāju: "Vai mani pirkstu nospiedumi izstās’ smuki?" Uz, ko šis teica, ka nu ļoti skaisti
esot un tā.. :)
Pārējais jau nebija svarīgi, kaut ko par darbu, kaut ko par
mācībām un izceļošanas iemesliem prasīja, bet nieki vien. Es domāju, ka
galvenais punkts kāpēc man viss izdevās tomēr bija tie smukie pirkstu
nospiedumi.
VOT TĀ! ;)