Ceturtdiena, 29. Sep 2005, 08:25

Piezvaniju savai vecmammai, lai septinjpadsmito reizi pateiktu miers, nestreso, uz lidostu neskrien, gaidi mani maajaas - buushu riit.

- Hallo, hallo, hallo!

- Cav, te es.

- Nu KUR tu biji? Mees DIVAS lidmashiinas nogaidiijaam.

- Ko, ko?

- Nu sarunaju Ievinju ar mashiinu, braalis no skolas panjeema briivu, lai varam tevi atvest maajaas..

- Kaadaa sakaraa? Tu tachu zini, ka es buushu maajaas riit un man pakalj NEVAJAG braukt.

- Labi, labi, ja tev nevajag, man arii nevajag. Dari kaa zini, maajaas jau riit buushu.

Man dusmas, nu kaa viens cilveeks var shitaa neklausiities. Tak 10x pateicu datumu un 15x, ka nevajag man pretii braukt. Baac.. un tagad veel teelo apvainoto. Nu dusmas.

 ir doma | 3 raksta

Ceturtdiena, 29. Sep 2005, 16:03
[info]ns

jā, jā - mana māte ir šitāda pati ietiepīga. reizem uzkrīt uz nerva
Atbildēt

Ceturtdiena, 29. Sep 2005, 16:29
[info]pink_dust

Nabaga vecmāmiņa...
Atbildēt

Piektdiena, 30. Sep 2005, 01:12
[info]piccolo

mja, traki. tikai nedusmojies uz viņu. viņa grib tikai labu.
Atbildēt