So I've decided that my random encounter this morning on the half-to-seven-bus might not have been of chaotic-evil nature, but rather one of chaotic-neutral but that does not make it better. I still hate it when people intentionally invade my private space even if it is those few centimeters I always struggle to put between myself and other people on the bus. And I strongly dislike when people disrupt me from reading books when I'm enjoying them. And if I'm sleep deprived just as this morning I hate these kind of faceless random encounters. I bet if I'd been wearing my hat I would have been left alone, reading my book in peace.

Ir interesanti ja ar vidējo atzīmi virs 8.5 un jau diviem labi nokārtotiem eksāmeniem pastāv iespēja nedabūt atestātu.

Redzēju perfektus zābīšus, kādus jau sen gribu. Pēdējais pāris, cena arī tāda, ka var pat atļauties. Uzmēru un nezinu vai labāk raudāt vai lamāties - tieši pusizmēru par mazu. Damn, damn, damn.

So I've done everything on the "Things to do after finally facing the truth or rather having the truth thrown in my face using not so nice vocabulary" checklist and I'm feeling a bit better. Now I just have to say sorry to people I've treated badly during the last week and I'm set for being a mixture of miserable and happy once more.

Also I still don't know whether I prefer jogging and the opioid compounds that come with it to consuming alcohol or not, so I'm going to continue using both, though in unproportional doses.

Gosh, I feel lonely. Nav pat ko šovakar uz koncertu aizvilkt līdzi. Man vajag vairāk paziņu, ar kuriem es esmu pēdējā mēneša laikā sazinājusies vai kurus es zinu kā dabūt rokā.

A vispār piekāst, tāpat kur Rīgā palikt nav un rīt pirms divpadsmitiem jau jābrauc tēlot kārtīgu cilvēku.

Es tā aizdomājos par to, cik ļoti lielā putrā ir jābūt manām smadzenēm, lai naktī pēc peintbola spēles un alus patēriņa Ļeņingradā pēc tās man sapnī rādītos nevis post-apokaliptisks karš vai kara ainas no viena no pirmajiem Hellblazer komiksiem, bet gan kaut kāds samiksējums no pirmās Nightside noveles un kaut kā, par ko es nespēju iedomāties, kas tas vispār ir (man, piemēram, nekad nav bijis auklītes, bet sapnī manu bijušo auklīti apēda jeb lēnām absorbēja mana ļaunā māja, kas nemaz nav mana māja). Es gan neuzzināju, vai māja bija citplanētietis vai citdimensietis, jo es pamodos pirms man izdevās atriebt mājas apēstos un to iznāicīnās/aizsūtīt mājās.

Klausoties Hammerfall, ir grūti neaizdomāties par to, vai visas "lielās" power metāla grupas nevarētu sakompilēt vismaz vienu ablūmu ar jūdeo-kristietiskām tēmām/motīviem/whatever.

Ak jā, spēlējot otro reizi, tāds pats secinājums kā pirmo - peintbols sāp.

Edit: Ja kādam ir e-bibliotēkas apstiprinātais konts, nevarētu man no turienes dabūt laukā Minhauzena precības? Vai arī aizdot grāmatu papīra formātā?

Bezmiega apziņas plūsma ahead. You have been warned.

Vakar man (un visam manam rajonam) ap četriem pēcpusdienā (iteši tad, kad es sāku strādāt pie fizikas laboriem) pazuda elektrība. Sākumā palika tikai viena fāze ar kuru es paspēju pielādēt kompīti kādas stundiņas strādāšanai un tad čiks - nevienas fāzes, nekā. Nu neko, gan jau uzradīsies. Pusotru stundu dragāju laborus uz portatīvā, paguvu uzrakstīt, izanalizēt un izrēķināt vienam visus datus un uzrakstīt daļu secinājumu un tad čiks - baterija beigta. Nu neko, gan jau tulīt viss būs kārtībā. Un jā, pulksten septiņos, kad es jau biju izvilkusi laukā sveces pēkšņi atpakaļ tāpati viena fāze. Juhū, varēšu turpināt rakstīt laborus. Bet nē, pēc pāris minūtēm atkal tu-tū. Nu nekas... Drīz. Jau. Visam. Jābūt. Kārtībā.
Aizdedzu vēl sveces, jo ir takš jau tumšs, paēdu vakariņas, paņemu vienīgo grāmatu, kas man plauktā ir nelasīta un šķiet, ka varētu patikt. Pendragon Chronicles. Pēc pirmajām dasmit lapaspusēm grāmata aizlido pāri istabai, jo citādi pārāk liels kārdinājums sadedzināt pie svecēm. Gribās elektrību un strādāt pie laboriem. Bet nekas, tulīt visam jābūt kārtībā. Astoņos vecāki un brālis sēž pirmajā stāvā un domā, ka vajadzētu kaut ko uzdziedāt. Uzbliežu divreiz Whiskey in the Jar sveču gaismā un dodos augšā tēlot Emīliju no Jaunā Mēness un rakstīt savu fikcijas gabaliņu, kas palicis nepabeigts. Tā arī nepabeidzu, bet vēl klāt sešas lapaspuses un kalns ideju.
Deviņi. Sāku garlaikoties, vecāki lejā sāk strīdēties (viņiem 19. kāzu gadadiena vakar bija un pat tad nevar iztikt bez plēšanās). Izlemju ziedot pēdējās iPod akumulatora paliekas, lai izslēgtu viņus un koncentrētos uz fizikas grāmatas lasīšanu. Nekad sevišķs, bet labāk par radītājiem ir. Jaunas sveces.
Desmit. Elektrība? Elektrība... Gribu. Elektrību. Bet nav. Paņemu glāzi ūdens, iztīru zobus un notīru seju un uzlieku modinātāju uz 00:00 un liekos gulēt. Bez mūzikas man ir hronisks bezmiegs. Aizmiegu ap 11:23.
Pamostos. Nav elektrības. Modinātājs uz vieniem. Aizmiegu īsi pirms tas nozvana.
ELEKTRĪBA!!! Pieceļos no gultas un gandrīz pabeidzu to iesākto laboru un design darbu nepiebeigto. Gribu visu, bet zinu, ka līdz sešiem nepabeigšu. Informēju tēvu blakus istabā, ka rīt vismaz no rīta neiešu uz skolu. Apātija. Ap pusčetriem ielienu gulēt.
Pusseši. Pamostos no sapņa par Elektromagnētu. No sasodīti laba sapņa pie tam, jo magnēti ne tikai pievelkās, bet pareizi novietoti atgrūzās, kas design ir smukāk. Ieeju dušā (ūdens sūknis darbojas uz elektrību) un paēdu brokastis. Uzrakstu design daļu laboratorijas darbam, kuru es nosapņoju. Saņemos un uzrakstu arī otru visu kategoriju laboru.
Divpadsmit. Pusdienas. Divpadsmit trīsdesmit. Ehh, jābrauc uz skolu.

WTF, kapēc man neviens nepateica par to, ka Heaven Grey 5. martā spēlēja MP? Neviena meila, neviena sms, nekā. :( Vot tagad iemesls izlakt to viskija pudeli, kas atvilktnē pēc tam, kad piebeigšu piektdienas Užavas alu.

Jā, pati vainīga (un IB, kas aizņem pārāk daudz manu domu) un tā, bet škrobe baigā.

EDIT: Un vēl, bļāviens, izskatās, ka uz Therion Latvijā nebūšu. Klausos tā bikiņ, bet dzīvajā redzēt gribētos.

A brilliant find on the internet - we have the same situation as with the metal heroes - princess is held in a castle by the dragon and the (programmer) hero has to save her.
( Why programmers shouldn't be knights... )

EDIT: Where the hell is bloody Python in this list?!?

Interesenti par cik procentiem samazināsies dažu konkrētu bāru un kafejnīcu apmeklētāju skaits pēc šī gada 1. aprīļa.

Starp "forša cepure" un *sarkasms* "forša cepure" komentāriem laikam izlec trīs:

Mazā Marta redz kā es lieku galvā cepuri un jautā: "Kapēc tev ir tāda cepure?"
Es atbildu: "Jo citās man ausis salst. Jo citas es vienkārši nevalkāju."
---
Kad es sūdzējos, cik ļoti man viss besī pēc žetonvakara un pirms manas puspudeles mani uzmundrināja ar: "Nu bet vismaz tev ir forša cepure."
---
Un sieviešcilvēks, kam es neatceros vārdu, bet ar ko mani briefly iepazīstināja pagājušo piektdien filmu vakarā, mani stādot priekšā ar frāzi: "Jā, un šī ir Linda... Eiše... Nu, viņu sauc dažādi."
Sieviešcilvēks (kura tobrīd izskatījās krietni zem grādiem) mani nopēta un pakāpjās atpakaļ. Paskatos uz iepazīstinātāju un jautāju: "The Hell?"
Sieviešcilvēks pasmaida un saka: "Nu tev ir pietiekami garš mētelis, lai zem tā paslēptu mazu Tommy-Gun. Vai vismaz apzāģētu bisi. Un man ir f*ucking bail no ieročiem."

On a completely unrelated toppic - aizsmēķēt cigareti ar fire steel nav iespējams. Un ja kafijai ar Bailey's pieber klāt sasmalcinātas Tykisk Peber konfektes, sanāk ļoti fun dzēriens.

Pēc IB syllabusa spriežot, man šodien ir bijušas 6 fizikas stundas. Astrofizika ir ellīgi interesanta.

Un es pabeidzu savu programmu CS. Vēl tikai n^n papīru jāsaraksta (n pieder naturāliem skaitļiem).

Pēteris šodien CS stundā uzkodēja "matriksu" tā, ka pat bija saprotams, ko viņš dara, kaut arī manas zināšanas iekš C++ ir ļoti minimālas.

Un es kaut kā esmu pamanījusies tikt no pirmdienas rīta "nu bet es nevaru pabeigt EE" līdz šodienas "nu labi, es varu aizstāvēt savu neeksistējošo ZPD".

Eu, kas Harijā Poterā notika ar Trevoru?

Ziniet ko? Man ir nolādētā sniega depresija. Viss ir balts un brūns, un drūms, visas dienas izskatās vienādas, visi cilvēki izskatās pārguruši.

Es gribu iet laukā skriet, es gribu braukt visur ar riteni, es gribu braukt peldēties, es gribu valkāt sandales, kleitas un t-kreklus, es gribu cept gaļu un dzert alu zaļā pļaviņā un ar draugiem kaut kur pasēdēt tā, ka nākamajā rītā deguns ir nodedzis sarkans. Bet ne, @#$%, birst pa sniegu, birst pa sniegu, šad tad paslidot (paslidot tā, ka kāds maitasgabals vienmēr sačakarē manu kāju), ikdienā, brienot pa sniegu, valkāt zābakus un mēteli, kas sver sazin cik kilogramus, un visu laiku ēst kaut ko, kas vai nu ir zaļš, bet negaršīgs, vai zaļš un dārgs un mazliet ēdams.

Un vēl es negribu visu laiku sēdēt pie datora un rakstīt kaut kādus bezsakarīgus darbus.

Pirms kāda laika, kad ar cilvēku runājām, ka varbūt derētu aizstaigāt izčekot kādu baptistu dievkalpojumu un paskatīties vai tiešām tik fun kā sola (nekristieši esam), radās fiksā ideja - baznīcu atsauksmju blogs - katru svētdienu iet uz dažādu konfesiju dievkalpojumiem dažādās vietās un pēc tam rakstīt atsauksmes pēc interesantuma, (ne)pieturēšanās pie likumiem un dogmām, etc. Vismaz līdz šim nekas tāds nav manīts. Man gan baznīcās nepatīk, ja atskaita gadījumus, kad ārā ir karsts un baznīcas ir klasiskas akmens celtnes, bet tas jau ir cits stāsts.

Es beidzot sapratu, kas pie vainas - es jau sen neesmu bijusi nevienā koncertā un kārtīgi izārdījusies tā, ka nākamajā dienā nevar nedz parunāt, nedz galvu pakustināt. Alternatīvie enerģijas izlādes veidi šobrīd arī nepieņemami sniega vai kaut kādas smadzeņu kaites dēļ. Vienkārši alkohola patēriņš arī neko nepanāks, vajag kā vecajos, labajos laikos.

Anti-virus scan turned up 40 viruses. Go to hell, Windows, I'm buying a new hard drive and going back to Debian.

eishe, if anyone cares for my short messages.

"Dear Linda

We have now completed our initial round of decision making, and I am pleased to say that you should soon receive a formal response via UCAS.

Best wishes
Graham"

Lūdzu izpildāmu offeru, lūdzu izpildāmu offeru, lūdzu izpildāmu offeru.

Pieteikumi izsūtīti, mans liktens tagad ir izskatītāju rokās.

Drošības labad jāsāk pētīt citu valstu piedāvājumi.