First of all:
Find out what the hell is wrong with my shoulder. Seriously, I get muscle strains while I sleep
Watch all episodes of Legend of the Galactic Heroes a.k.a. probably the best space opera ever made

Then, in no particular order:
Visit Pripyat, Hiroshima, Disney World and ComicCon
Ride the Siberian express and take a trip down Route 66
Discover medicine to cure stupidity and take some "just in case"
Eradicate mosquitoes once and for all (and make way to giant, fire-breathing ants)
Make agnostic-pantheism world's leading religion (or just agnosticism as whole, I don't really care)
Climb a really tall mountain
Get over my radiophobia and then leave this Earth behind, if only for a little while
Pass down my genetic information in some unorthodox way
Get all those cool T-shirts I want
Have fun

And if there's enough time left:
Conquer the sea of stars.

And if I'm still alive after that:
Find a way to morph myself into a giant worm or discover another source of longevity or even immortality, so I have time to read everything I want.

Kaimiņi, kas sūdzās par pārāk skaļu klasisko mūziku ir jocīgi.

Un es vēlos, lai mēs vairs nebūtu klasiskajā ellē, bet zemākajā Dantes elles līmenī.

Oh the supreme gods of art and literature, I beseech ye. Please cure me of this strange writer's block. Ideas are swarming my head at a speed comparable to c, but when I'm at my computer my fingers can type only a few bits worth of letters before my ring finger hits backspace frantically, when I take up my notebook and pencil the words written convey amount of meaning that can be expressed only with negative digits and the last time I tried writing in the old manner with ink, I spent two hours trying to clean up that black patch on my desk. Either take the ideas away or give me a way to express them or the last bits of sanity will leave my exhausted mind in which case know that the Universe has a very sick sense of humor.

Es godīgi saku, ka es nesaprotu savu māti. No visām lietām, ko viņa varēja pateikt, piemēram, vai tās bija divas kastes alus, kas tikko tika pārceltas no priekšējā sēdekļa uz bagāžnieku; vai tas cilvēks tikko aizsmēķēja trešo cigareti piecu minūšu laikā; vai viņš tikko draudēja tevi nogalināt ja tu kavēsies ilgāk par piecām minūtēm; tā mašīna neizskatās droša, kurš ellē ratā valkā zilas drēbes; kur tu īsti brauc un kad būsi atpakaļ -> etc., mana māte izvēlējās veco labo frāzi: "vai viņš nav pārāk vecs?", pēc kuras man nācās defensīvi vicināties ar rokām un teikt, ka tas tiešām nav tā (jo man šķiet, ka es nepazīstu nevienu, kas varētu būt vēl vairāk neieinteresēts cilvēkos), kamēr Spociņš tikai aizsmēķēja kārtējo cigareti un smīnēja (kas ir iemesls, kāpēc mani parasti savāc ne pie mājām). I mean - what gives?

Un Yattaa! par faktu, ka es beidzot esmu kaut kaut kur, kur es nejūtos kā n-tais (n%2!=0) ritenis. Ir brīži, kad man tas ļoti, ļoti nepatīk (patiesībā tādi ir ~90% gadījumu pēdējā laikā), vienalga vai cilvēki vienkārši ir lovey-dovey, vai BFFs, vai vienkārši vairāk ieinteresēti sarunās vienam ar otru, bet šoreiz sanācis būt vēl starp četriem ļoti "I'm not too high and mighty to refuse my company to anyone due to stupid reasons"-īgiem cilvēkiem, kam pie tam tāpat kā man nepatīk vasara arī tā fakta dēļ, ka visi pārējie staigā apkārt (pus)kaili.

Un izskatās, ka pīp(laptop)-pauze beidzas un mums vēl ir kaste alus un divas filmas.

Nav nekā foršāka kā pamosties vienos-divos naktī, uzkost pāris paciņas Nescafe 3 in 1 strong, un, laiku pa laikam padzeroties no liekrūzes, kurā ir kūstošs ledus, pāris stundas līdz saullēktam aktīvi darboties.

Es vairs nebraukšu uz popsīgiem festiem, un ja tomēr braukšu, tad tikai uz labajām grupām un tad uzreiz mājās. 1.5 pakāpes saules apdegumi (klafifikācijas starpprodukts copylefted by me) un tiem līdzi nākošā lielāka iespēja būt vienam no pieciem cilvēkiem, kam mūža laikā būs ādas vēzis, nav dažu grupu un so-so tusiņa vērta.

Edit: Es tikko, skaldot ledu, izdomāju, ka tajā brīdī, kad iekš Stockman parādīsies Tyrkisk Peber končas, es uztaisīšu vienu burciņu ar miksli 30% sasmalcinātas cietās lakricas konfektes, 30% stipra šķīstošā kafija, 20% cukurs un 20% smalks šķīstošais piena pulveris.

LATVIAN A1 HL 6 (kā paredzēts pēc eksāmena)
ENGLISH A2 HL 6 (es domāju, ka varētu būt sliktāk, bet tāpat kā paredzēts)
GEOGRAPHY SL in ENGLISH 7 (kūkas gabals)
PHYSICS SL in ENGLISH 5 (ej ellē, Žeņa)
COMPUTER SC. EE in ENGLISH B (glīts noformējums un pareizais priekšmets - instant B, būtu centusies, gan jau būtu A)
COMPUTER SC. SL in ENGLISH 7 (varbūt vajadzēja ņemt HL, šis bija pārāk viegli)
MATHEMATICS HL in ENGLISH 6 (jo es esmu gudra un veiksmīga)
THEORY KNOWL. TK in ENGLISH C (es tevi neciešu TOK eseja un prezentācija, bet kā paredzēts)

EE/TOK points: 1 (kā paredzēts)
Total points: 38 (un jau atkal - kā paredzēts, par 7 punktiem mazāk nekā Montiņai o.O)

Vispār es esmu vīlusies. Ne jau tāpēc, ka manas atzīmes būtu sliktas, bet gan tāpēc, ka es zinu, ka es varēju labāk. Iespējams ne daudz labāk, bet, piemēram, 7 fizikā būtu bijis teju noteikti, tāpat kā A/B iekš EE/TOK būtu bijis iespējams, ja viss nebūtu bijis darīts pēdējā mirklī.

Jāskatās, kā būs ar finansēm, varbūt braukšu uz Edinburgu. Varbūt ņemšu gap year iekš LU un novembrī/maijā pārlikšu fiziku, lai mēģinātu ar 39/40 tikt otrajā kursā.

Apparently I have committed the greatest culinary atrocity of the year right after fish fingers and custard. Tiramisu ice-cream + cheap whiskey = instant yum! Only because we are out of Bailey's and I can't get a good beer in 5 km radius at least.

Ethanol = the happy molecule.

Protams īstais brīdis, kad šujmašīnu dakteronkulim pateikt, ka manai šujmašīnai ir laiks doties uz labākiem šūšanas laikiem. Bolero jaciņu pēdējam zvanam sašuvu ar rokām, bet Latkona tērpa iespējas tas ļoti sašaurina. Kā arī mani vasaras kleitas un kilta plāni laikam tiek nogremdēti.

Kā gan šogad nosaukt manu personisko knišļu ēdāju un cilvēku baidītāju?

Edit: Tā kā viņu ieraudzīju šorīt no rīta, viņu sauks Avendela.

My favorite characters. No matter what I read or watch or even listen to my favorite characters always have a tendency to die or in the best case - leave everything or ruin their lives in a most peculiar way like get married to a princess or something. If they are the brilliant knights in shining armor - they will be killed in a fight to the death with the rulers of the underworlds, if they are the seemingly unnoticeable but still extremely sincere, quite cute pilots or followers of any other occupation worthy of the foil of the main character they will die a slow and painful death in the name of the cause. And if they happen to be the smart, brooding byronic heroes... Wait for it... They DIE! Even the mean antagonists, who are completely likable in my eyes alone, tend to suffer a fatal episode. I know it is an easy way to achieve emotional response from the public, but enough is enough. Stop bloody killing all the characters I like, damn it!

1. minūte bija interesentākā trešdaļā.

"Listen to the mustn'ts, child. Listen to the don'ts. Listen to the shouldn'ts, the impossibles, the won'ts. Listen to the never haves, then listen close to me... Anything can happen, child. Anything can be." — Shel Silverstein

Vakar apmeklēju pirmo metāla koncertu pa ļoti ilgiem laikiem un šodien ir sen neizjustās kakla/plecu muskuļu sāpes.

Nevēlos nevienu aizvainot, bet Ocularis Infernum man izklausās garlaicīgi. Nācu tā, lai palaistu garām visu, bet sanāca kādas piecas dziesmas dzirdēt. Divām šķiet bija pa kādam lipīgam rifam, bet citādi ļoti vienmuļi, bet pie tā protams pie vainas manas netrennētās ausis, kas nepanes ne tīru bleķi, desu vai kādu citu muzikālu supersmagumu.

No Månegarm iepriekš bija dzirdētas iespējams pāris dziesmas, bet tagad noteikti paklausīšos vairāk, jo pēdējos divos albūmos vismaz ir precīzi tāds folka un bleķa mikslis, kādu es varu pat vairāk kā pieciest + akustiskais folka albūms. Riktīgi jestri nospēlēja tā, ka matus iemētāt varēja un melodijai līdzi padungot arī. Pie tam kādam vajadzētu pateikt Liljekvista kungam, ka tik awesome mati robežojas ar sodāmību ar likumu. Tāpat kā izskatīties tik awesome ar vijoli rokās.

Skyforger daļas pirmā puse šķita tā tā, iespējams tādēļ, ka jaunais albūms man izklausās tieši tā. Ir dziesmas, kas ir ļoti patīkamas muzikālā ziņā un kas tik pat labi izpildās dzīvajā, kā piemēram Velnu Kāvējs, bet tādas kā Akmens Sargs, vismaz priekš manis, ir mazliet par bleķīgu. Protams Kurbads tik un tā ir profesionālākais no Kalēja izdevumiem, bet kā no katra albūma ir dziesmas, kuras visdrīzāk vairs dzīvajā netiks spēlētas. Otrā koncerta puse vislabāk aprakstāma ar vārdu "episks". Materiāls no visiem iepriekšējiem ierakstiem, varēja dziedāt līdzi un mētāt matus ar visiem apkārtējiem un no pašu mūziķu puses atdeve par 110% vismaz. Patīkami pārsveidza arī solītais "pārsteigums #2", jo man patīk gan Skyforger, gan Auļi un kad es pirmo reizi dzirdēju par Jūras dziesmu man pat mazliet žēl kļuva, ka nebiju tajā popsīgajā pasākumā Latvijas Operā. Pēc vakardienas žēl vais nav. Ehh, izcili.

Alus Sapņu Fabrikā kā vienmēr bija dārgs un negaršīgs. Paņēmu vienu, šķiet, 0.4l glāzi iemēģināšanai, vai nav kas kļuvis labāks pēc OI, bet pēc paārdīšanās pie Månegarm izlēmu par labu uz pusi lētākajam un lielāka tilpuma dzeramajam ūdenim, kas bija aukstāks un garšīgāks.

Man šķiet, ka man būtu jāatrod jauni paziņas, kas apmeklē koncertus, jo lielākā daļa cilvēku, ko es vilku uz koncertiem pirms kāda laika, vairs tos īsti neapmeklē. Redzēju un pasveicināju dažas zināmas sejas, bet sevišķi traucēt negribējās.

9.5/10.

[22:16:50] hmmm...: OMFG - Math HL, CS un ĢEO vienā diena
[22:16:58] Pēteris Eriņš: nu tie, kas zina CS, māk parallel processing
[22:17:04] hmmm...: you must feel pretty fucked right now

It's not like we've been whining to everyone about our completely mental exam schedule for a year now.

P.S. I'd give five days of my life for five hours of sleep right now.

Dear probabilities. I know we've had our good and bad (mostly bad) times together and we have truly been through a lot, but enough is enough. I have never been able to understand you completely (or just on more than basic scale) and there are times when I feel that everything you're telling me is just a bunch of cheap lies. So I have to say it now, because I'll probably will not be able to speak after everything scheduled for tomorrow and the day after tomorrow has passed. On the day after the day after tomorrow my brain is serving you with divorce papers. Everything more complicated than people sitting around a table will be past and I sincerely hope I will never have to see your mad and complicated backside again.

Yours truly...

One.

Jo protams Harija Potera tulkojumu zviedriski mūsdienās ir vieglāk dabūt nekā Ronju Laupītājmeitu, Pepiju Garzeķi vai Brāļus Lauvassirdis oriģinālvalodā.

I wonder how many people are cynics in public but secretly sigh for the fates of the classical gothic literature heroes. *sigh* Damn you to hell Hindley (yes, I'm quite aware that it is not from my religion, thank you very much).

And some types of music should come with a warning label.

Ņamm, brendija kūka pēc labi padarīta darba.

Growing up's overrated. Malaria's symptoms are as well. Relatively healthy now.

Vakar es aizdomājos par savu psihiatrisko stāvokli TOKiski un nonācu pie secinājuma, ka labāk nedomāt. Tad, kad brāli aizveda uz slimnīcu, kārtējo reizi aizdomājos vai viņam nav uzmanības deficīta, jo es nojautu, ka šodien viņš ar draugiem braukās ar riteņiem, kas arī notika.

Kā arī es nespēju izdomāt, vai Labirinta, kas tā kā runā par pieaugšanas problēmām, skaņu celiņa klausīšanās šobrīd ir prāta doma.

Probably not. Oh well...