1. tāpat, kā unpy ienīstu liftus - ja vien ir iespēja, izvairos no tiem - tā nav klaustrafobija, viņi, maitas, vienkārši parasti iesprūst, kad es tajos vizinos - viņi ienīst mani un es viņus...

2. tusiņos es ļoti reti kad apsēžos - man nav miera un nav komforta sajūtas sēdot - es parasti stāvu kājās, sevišķi tajos, ko pati rīkoju...

3. es atdotu pēdējo kreklu, lai kaut reizi mūžā nokļūtu Toma Waita koncertā..

4. naktī no segas un spilvena man obligāti vajag iegūt īpašumā pašu stūrīti, ko zem vaiga ņurcīt... kā arī, miegā caur pirkstiem virpinu savas matu šķipsnas...

5. un, ja jau par matiem, man nekad nav bijuši gari mati - paši garākie (bērnībā) ieskāva plecus.. es ciest nevaru garus matus.. nekad nepārdzīvoju pie friziera, uzticos viņa iztēlei - un zinu, ja nepatiks, tāpat ataugs, lai grieztu un kreizī krāsotu atkal...

6. pilnīgi un galīgi neciešu, ja kāds stāv man aiz muguras un skatās, ko daru - vai stāvot aiz muguras sarunājas ar mani.. man vajag viennozīmīgi!, kaut sāniski, redzēt ar ko ir darīšana...