No kuras puses skatās. No šīs puses - izveda inteliģenci un saimnieciskākos cilvēkus, ieveda iekšā krievu pližņus, sacēla viņiem dzīvokļus, nomainīja valūtu ar zelta segumu pret koka rubļiem, saražoto pārtiku veda uz Maskavu, kamēr te vietējiem atmeta zilcgaļu un cūku taukus, sacēla fabrīķus, kuru apkalpošanai ieveda gan krievus, gan izejvielas, bet saražoto veda uz Krieviju... nu it kā tu padomju laikos nebūtu dzīvojis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tieši tas ka es dzīvoju šeit padomju laikos ļauj man skatīties uz visu notikušo no sava skatu punkta. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas šeit aktīvu darbību izvērs visādi Medņi, Rubeņi, Vosi un Pelšes ar Rubikiem. Līdz 1976.gadam, kad sākās Prodovoļstvennaja programmma, Latvijā īpašu problēmu ar pārtiku nejuta. Kad bosi sagribēja kārtējo ordeni un sāka sūtīt virsplāna produkciju uz Maskavu, tad gan. Jau 1976-77 gadā no Jelgavas autobusiem brauca uz Jonavu pēc desas. Un leiši ātri apķēra- tirgoja desas un gaļu no 8-10 un pēc tam no 17-līdz veikala slēgšanai.
Ar celtniecību jau tas pats. Ja mūsu bosi nebraukātu uz Maskavu lūgdamies tad neviens jau šeit rūpnīcas neceltu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad tas bija mīts?

augstu lido gagariņš
nava mums vairs cukuriņš
ja vēl augstāk lidos viņš
nebūs arī margariņš

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu maize, cukurs un margarīns jau bija. Problēmas, pēc 1976.gada bija ar piena produktiem, gaļu un desām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Baltmaize vienai paaudzei pirms mums nebija. Cukurs mūsu paaudzei kaut kad bija uz taloniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hruščova kukurūzas afēra radīja baltmaizes, miltu un makaronu deficītu 1962-63-64.gadā.
Cukurs pa taloniem, precīzi neatceros no kāda 1986-87?

(Reply to this) (Parent)