|
|
|
October 6th, 2016
12:01 pm
Kamēr man nav piemirsies, pierakstīšu, kāpēc es negribētu dzīvot britānijā un tur audzināt bērnus.
Pirmais šoks man bija pirms pāris gadiem, uzzinot, ka britānijā līdz pat 12 gadu vecumam bērns nedrīkst palikt viens nekur, tai skaitā mājās; kur nu vēl runāt par vienatnē iešanu uz ielas, - policija, bāriņtiesa, bērnu atņemšana, sodi, sabiedrības sašutums.
(Te es atcerējos sevi kā pirmklasnieci ar mugursomu vienu pašu ik dienas braucot uz skolu otrā pilsētas galā un vakara tumsā atpakaļ.)
Bet šonedēļ mani nošokēja ar vēl kaut ko.
Izrādās, kādas tur karalienes laikā britos ar likumu bijis aizliegts bērniem atrasties uz ielas pēc pulksten četriem. Šā likuma vairs nav, bet norma joprojām saglabājusies kā labais tonis, un, ja tu ar saviem bērniem sešos vakarā sadomā aiziet uz rotaļlaukumu, tantes nāk tev klāt, krata pirkstu un lasa morāli.
Pulksten sešos vakarā bērniem jātīra zobi un jāpošas uz gulētiešanu. Ja kaimiņi dzirdēs, ka tavi bērneļi vēl astoņos čalo un spēlējas, dos ziņu atbildīgām iestādēm, ka esi bezatbildīga māte. (Vai tēvs.)
|
Comments:
tajos aizlaikos jau arī cēlās līdz ar pirmajiem gaiļiem, nez vai tās pašas tantes būtu priecīgas par bērnu čalām nakts melnumā.
un norvēģijā negribētu, jo tur pedofili?
Norvēģijā man vienkārši liekas garlaicīgi. Kaut arī ne TIK garlaicīgi kā Vācijā.
Bet brāļasieva visnotaļ pozitīvi vērtē, piemēram, to, ka Norvēģijas bērnudārzos sīkie dzīvojas pa āru jebkādos laika apstākļos. Bērnu slimnīcas vispār esot īsta pasaka. Savukārt latviešu viesstrādnieki stāstīja, ka skolās pret imigrantu bērniem tiek vērsts diezgan pamatīgs mobings: ja tu esi no kaut kādas tur aizpakaļas Latvijas, kur vietējie dzīvo kokos un ēd sēnes, nemēģini ij čiepstēt pret norvēģu pamatnācijas diženajām atvasēm.
(Brāļasievas viedokli par to nezinu, viņa no Norvēģijas aizbrauca, pirms puika bija sācis iet skolā.) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}