Un ja tu tā jautā, tad jā, es varu nosaukt projektu, kura izejmateriāls ir ANALOGS, bet rezultāts bija fantastisks: „Stāsti, kas pagriež pasauli” Dailes teātrī Didža Jonova režijā 2009. gadā. Nākamā gada jauniešu projekts bija sliktāks, jo piedalījās mākslas skolu audzēkņi, kas jau sākuši izstrādāt savu sociālo masku, bet Didzis saka, ka trešajā gadā (kuru es neredzēju), projekta trešā izrāde atkal bijusi laba.

Izejmateriāls - tīņi un viņu reālā dzīve. Uz skatuves - paši tīņi, kas stāsta par sevi.

Tā ka režijai ir nozīme. A jums tur bija "piecas minūtes slavas".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne gluži analogs materiāls. Tas viens. Otrs, visa problēma ir tajā, ka kāds "sadomājas par to, kā jābūt", tāpēc nākas vilties. Un trešais - tur jau nebija nekādas slavas ne 5 minūšu, ne desmit, tur bija iespēja satikt sevi (gan caur sevi, gan citiem) pusaudža gados un šo to pārvērtēt un izvērtēt. Žēl, ka nesaprati un tāpēc neizbaudīji :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tu pati noklausījies visu pārējo cilvēku lasījumus? Nē? Tad ko tu vispār te vari izteikties par to, kāpēc es neizbaudīju!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visu nē, bet izgāju arī kā klausītājs ģenerālmēģinājumā, zināms priekšstats ir, negribas ticēt, ka kādam ir trāpījušies visi 6 briesmīgi lasītāji:) Bet tu jau pati rakstīji, cik lielas gaidas tev uz šo bija, tas parasti sagādā vilšanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur tu lasi "lielas gaidas"? "Cerību pilna" nozīmē - cerēju, ka no šādas idejas var iznākt labs rezultāts. Man trāpījusies piektdaļa bija stipri nožēlojama.
"Negribas ticēt" - nu tā tava izvēle. Savu "zināmo priekšstatu" izstiept simtprocentīgi uz visu izrādi neiesaku - ne šajā, ne citās reizēs, par kurām tev gadījies gūt "zināmu ieskatu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bēdīgi, ka daudzās vietās, kur mēs abas paralēli ietrāpam, man gadās lieliskas lietas, bet tev - sūdīgas :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, tas tik tiešām ir bēdīgi.

(Reply to this) (Parent)