February 7th, 2013
Comments:
Es jau kādas divas nedēļas staigāju ar vieglu svārstīgu saaukstēšanos, un pēc svētdienas nosalšanas zoodārzā pievienojies arī klepus. Noveicās, ka tieši šai dienā, kad zvanīju homeopātes sekretārei, atbrīvojās viena pieraksta vieta (citādi tur viss aizsists līdz pat aprīlim).
Un kā tieši šādi jautājumi palīdz pret klepu? Vienkārši interesanti, necenšos troļļot.
Klasiskā homeopātija nozīmē nevis parakstīt "zāles slimībai", bet vienu precīzu preparātu vienam konkrētam cilvēkam vienā īpašā problēmsituācijā. Šie jautājumi palīdz precizēt, kāds tas cilvēks šai situācijā ir. Man laikam ne reizi pret saaukstēšanos nav iedots tas pats preparāts, kas iepriekšējās reizēs, - bet katru reizi man slimības laikā ir bijis cits emocionālais fons un citas iekāroto ēdienu izvēles.
Bet tieši to jau dara arī medicīna, izraksta precīzu ārstēšanu konkrētam cilvēkam attiecīgajā situācijā :) Piemēram, man ir alerģija pret penicilīnu, un, ja man būs piemetusies kāda kaite, kuŗu parasti ārstē ar penicilīnu (hei, Valentīndiena tuvojas!), man tomēr izrakstīs kādas citas antibiotikas. Kādas tieši ir homeopātijas priekšrocības un vai ir kaut kādas slimības, kad tu grieztos drīzāk pie ārsta, nevis homeopāta?
klau, es negribu dikti iespringt, atbildes uz šiem un citiem jautājumiem tu vari atrast še: http://www.homeopatija.ros.lv/pokatova.php?lang=lvprotams, ja tev neuzmetas alerģiskas pumpas no tā, ka Pokatova ir krieviete un, tekstus rakstot, nav izmantojusi korektora palīdzību. Galvenā homeopātijas priekšrocība - zālēm nav blakusefektu. Caurus zobus es ar homeopātiju neārstēju :) Arī ar hroniski iekaisušu naga pamatni devos pie ķirurga, jo tur bija mehānisks kairinājums. Lauztu kāju neārstē homeopāts, var vien veicināt sadzīšanu. Sastieptu muguru arī teipoju. Ar pēkšņu akūtu dzirdes vai redzes pasliktināšanos es drāztos uz parasto poliklīniku. Ielaista plaušu karsoņa un astoņus gadus ilgušas hroniskas angīnas gadījumā Pokatova alopātiskajiem mediķiem ielika vienos vārtos.
Skaidrs, paldies. Mani gan ļoti tramīgu darītu apgalvojums "nav blakusefektu". Ja kaut kam nav blakusefektu, tad man uzreiz rodas jautājums, vai tam ir arī kāds efekts. Tāpat es ticu, ka pēc tā un tā tev tik tiešām palika labāk, citādi jau tu savu naudu netērētu -- tomēr man gribas drusciņ plašākus tos stāstus, ne tikai to, ka tev kaut kas vienai pašai palīdzēja, bet veselai kaudzei cilvēku, kas visi sirga ar to pašu kaiti, tieši šīs zāles palīdzēja. Atkal, tieši to man piedāvā medicīna -- un tas saskan arī ar manu paša pieredzi, edz, ir kaut kāda kaite, aizeju pie ārsta, viņš man izraksta kaut ko, kas ļoti daudziem palīdzējis -- un, ko domā, man arī palīdz! Nemaz jau tik ļoti unikāli mēs neesam, mums visiem tek asinis, ja pirkstā iegriežam.
Bet nu jā, baisi plaši ņemties arī man negribas, un tāds arī nav mērķis. Katrs, galu galā, tērē savu naudu, kā grib. Es, piemēram, kolekcionēju spēļu kārtis, arī sanāk iztērēt lielu naudu par to, kas būtībā ir tikai apdrukāti papīra gabali, un labums tikai tāds, ka pašam prieks. Kāda starpība, tērēties par apdrukātiem papīra gabaliem vai pakratītu ūdeni. |