tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
15.11.09 19:53
Šodien pa galvu visu laiku maļas doma, ka mēs nekad nevaram zināt, kad dzīve mūs noliks pie veca audi stūres ar divlitreni rokās. Oh, LOL, es pat sajutos kā meitene no laukiem. Tas viennozīmīgi ir smieklīgākais notikums pēdējā laikā - nekad nebūtu domājusi, ka uzdrīkstēšos dzērumā braukāt apkārt, turklāt fakts, ka vecā auģikā un ar aizdomīgas markas divlitreni to visu padara vēl neticamāku. Lai nu kurš, ne jau es, es taču esmu no tām, kas rauc degunu, kad vajag un nevajag. Tīrā provinces eksotika, kad es jums saku, es tiešām nekad nebūtu iedomājusies, ka reiz ko tādu iemēģināšu. Smiekliņš par sevi - nezināju, ka man ir arī tāda personības šķautne :D
14.11.09 06:13
Hanī, aim houm. Grupas pasākums izdevās visnotaļ normāls, nebija tik slikti, kā likās, ka būs. Kursabiedrs nošļakstīja manus zābakus, jo, redz, arī 20 gadu vecumā laikam ir cilvēki, kas nemāk dzert un novemj tualetes durvis, tas nu gan mani samulsināja un gandrīz pašu noveda līdz kuņģa satura izspļaušanai, jo skatīšanās uz svešām brokastīm tomēr nav mana mīļākā nodarbe. Nu jā, bija tīri tā neko, īpaši pēc tam, kad ar promilēm un bez tiesībām pabraukāju pa savu rajonu K. mašīnā. Ak tu Jēziņ, kā man patīk sēdēt pie stūres, jūs nespējat iedomāties.
13.11.09 19:06
Man šovakar grupas pasākums, droši vien aiztīšos visātrāk, nevienu joprojām nepazīstu, LOL. Ja nu esat Vecrīgas rajonā un gribat iedzert alu, manu numuru Jūs zināt.
13.11.09 00:30
Esmu sacījusi, ka mans vīrietis ir pats brīnišķīgākais, pats, pats, pats?
11.11.09 23:30
Rīga. Nezinu. Dienā bija vēsi. +2 °C. Dienas ilgums: 8h 25min.
Klausos annijas lenoksas kaucamgabalu "why", joprojām nespēju sagremot pirmo sūdīgo vērtējumu, un principā labprāt kopš ilgiem laikiem piedzertos kā lops, izpīpētu pusotru paciņu cigarešu vienā naktī un, nu jā, izdarītu kaut ko tādu, par ko nākošajā rītā kauns. Par tiem nākošajiem rītiem runājot, es, starpcitu, pat neatceros, kad tā pēdējo reizi bijis, ka kauns par sevi.
Laikam pirms pusotra gada pēc literātu pēdējā brauciena uz Zvejniekciemu bija neērti par uzburto drāmu un pievemto guļamtelpu. No tāda viedokļa kaut kā skumji kļūt pieaugušai, gribas vēl padejot kādā jandāliņā vai izdomāt jaunu apzīmējumu pālim, bet vairs nesanāk, visu laiku esmu tāda kā aizņemta, atradušās citas prioritātes, liekas, ka naudu un laiku var novirzīt cēlākiem mērķiem, nu jā, bet ko gan es te aizbildinos, man laikam vienkārši vairs negribas. Šobrīd vairāk esmu aizņemta ar neko nerubīšanu tiesībās un faktu, ka kaut kur, ellē ratā, jādabū nauda krāsai, pretējā gadījumā mani nobeigs vajājošais popārta rēgs, kas neatstājos nu jau kuro dienu, lai arī popārts man nemaz nepatīk, un vēsā mierā var iet dirst ar visu savu endiju vorholu un līdzīgiem censoņiem.
Ak jā, apsveicu jūs svētkos, ja vien jūs tie, protams, saviļno. Mani, piemēram, ļoti saviļnoja tas, ka, izrādās, Lāčplēša diena nav brīvdiena, kam pateicoties man nācās vilkties uz angļu valodu. Nu ļoti saviļņojošs moments bija, kad vajadzēja piespiesties no gultas izkāpt. Nu jā, bet varbūt es zaimoju, tāpēc piedodiet man, grēciniecei, es taču tikai cenšos sevi sasmīdināt.
11.11.09 20:38
Ļ. cien. študentiņi, sakiet, kādai aptuveni jābūt vidējai atzīmei, lai stabili noturētos LU budžetā?
10.11.09 17:42
Rīga. Pelēks, līst un mitrs. +6 °C. Dienas ilgums: 8h 30min.
Ārs šodien bija neticami pelēks, mani mati, protams, šādā mitrumā pārvērtās par neizdevušos mikrofonu, un, bļēēē, man tikko zvanīja no darba. Nesaņēmos pacelt. Laikam neatrada nevienu idiotu, kurš par brīvu šiem mājaslapu tulkos, tad nu pēkšņi pēc trim nedēļām pamanīja, ka uz biroju vairs nenāku, un izdomāja apjautāties, kur es pazudusi. Dolbajobi, bļin, tā viņiem arī vajag, kaut viņiem ne sūda nesanāktu. Un nesanāks arī ar tik kreisu projektu un tik neapmierinātiem darbiniekiem, kuri visi kā viens man stāstīja kaut ko "viņš man trīs nedēļas nevarēja izmaksāt 60 latus" stilā. Ha, labi, ka aizgāju ar tik minimāliem zaudējumiem, tā arī nesagaidot, kad viņš izmaksās man to piecu dienu algu. Pretējā gadījumā būtu vēl tagad strādājusi un badā pavērtu muti gaidījusi, kad atdos parādu, kas nu jau būtu reizes trīs lielāks.
9.11.09 19:57
Ja man nebūtu kauns, es sāktu staigāt ar to balto uzpurni jau tagad, jo, pazīstot savu angīnu un izgriezto mandeļu novājināto imunitāti, es esmu potenciālā cūku slimniece. Brīžiem gan liekas, ka tas viss tāds uzpūsts, bet tomēr, izlasot, ka Latvijā pirmais letālais gadījums, noskurinājos. Rokas es jau tā gadiem mazgāju katrreiz, kad tuvumā ir ūdens krāns un kāda ziepe, tagad tikai jāklausa mamma - jāēd ķiploki un jārij C vitamīna vezumi.
9.11.09 00:11
izlasīju horoskopu, palika labāk, tagad laikam jāiet uz gultu apdomāt dzīvi. varbūt es dramatizēju, neesmu jau alu cilvēks, bet tomēr .. daba man par brīvu iedeva TĀDU starta kapitālu, bet es to visu šķiežu kaut kādās
huiņās, piedodiet par izteicienu. es jūtos nedarījusi gana daudz, neizdarījusi necik, un tas,
bļeģ, tā pamatīgi mani nospiež. es gribu būt zinoša, inteliģenta, skaista un vispusīga, bet, ak dieviņ tētiņ, no kurienes manīs šīs slāpes pēc pilnības apvienojumā ar tik pārpasaulīgu gribasspēka trūkumu?
bļe, fak un
pisģec, vēlreiz piedodiet par izteicieniem, bet kaut kam taču beidzot ir jānotiek, kāpēc es visu laiku stāvu uz vietas? nē, es pat nestāvu - es pārsvarā guļu gultā, štopēju bulciņas un ik nakti labi izguļos. kā Vabulīte no Trekno Cūku zemes Skalbes pasakā par Ziemeļmeitu.
jā, trāpīts desmitniekā! esmu atradusi īsto personāžu - ļ.cien. dāmas un a.god. kungi, jūsu uzticamā draudzene
lauska sistemātiskas degradācijas rezultātā ir kļuvusi līdzīga Vabulītei, laipnajai sārtvaidzītei! vai tas nav lieliski, ko, vai tas nav lieliski, BĻEĢ?
8.11.09 01:32
tikko sapratu, ka ar skolu būs sūdi, ja nesākšu kaut ko darīt
5.11.09 21:05
Rīga. Negribas pat domāt par iešanu ārā, jānopērk kaut kāds ziemas mētelis laikam.
+2 °C. Dienas ilgums: 8h 51min.Šodien mēģinājām cept cepumus pēc vienas padomju laika mājturības grāmatas receptes, bet tur nekas nebija teikts, ka vajadzētu piebērt klāt miltus vai krietni vairāk auzu pārslu. Margarīns, protams, izkusa un divām olām nebija pa spēkam saturēt visu kopā, tāpēc mūsu cepumi izplūda par vienu lielu, pļurīgu cepumu, kuru pēc tam drumstalām ar lāpstiņu kasījām nost. Nu, jā, M. ir jauks, un jokaini, vai ne, ka es to spēju pateikt pēc divus gadus ilgām attiecībām. Šodien kašķējāmies tikai par to, kādai jābūt cepumu formai - atsevišķi pavadītais laiks sācis nākt par labu.

5.11.09 00:59
Rīga as always. Šodien no aukstuma es atstiepu kājas un man nolūza ausis. 0 °C. Dienas ilgums: 8h 51min.
Man tiešām patīk pliki pupi un skaistas kājas, par kailiem vīriešiem, protams, nemaz nerunājot, un tas ir dīvaini, ka m. manu patiku pret plikām skaistulēm parasti uztver ar replikām fui, tas ir pretīgi stilā. Jāpajautā, vai viņam ir homofobija vai viņš vienkārši ir kaut kāds muļķis.
5.11.09 00:34

3.11.09 23:18
Rīga. Novembris. Sals. Nakts. -2 °C. Dienas ilgums: 9h 0min.
Sacepu milzu cāļa fileju kalnu ar sieru un tomātiem, uzvārīju rīsus un sarīvēju milzu bļodu biešu salātu - tagad man visu nedēļu būs ēdamais, savādāk jau sāku satraukties par savām iekšām, jo bulciņās, izņemot taukus, nekā cita nav. Nu ja .. kaut kā tā. Kā redzat, esmu pilnīgi pārņemta ar ikdienu, ar to, ko ēdu, ar to, ko mācos, un ar to, kas man mugurā. Nezinu, tas ir labi vai slikti, jo tīri teorētiski varētu teikt, ka viss ir čoini, es dzīvoju šodienai un nododos esošajam, bet no otras puses mani māc aizdoma, ka esmu degradējusies, lai gan, kas tad tā par degradācijas pazīmi, ka istabiņa izslaucīta, darbiņi padarīti un bērniņi paēduši? Tas taču drīzāk ir progress, vai ne, varbūt ir laiks nedaudz izaugt arī citās jomās, piemēroties dzīvei, kā saka: iemācīties vārīt soļanku un cerēt uz to, ka pēkšņi nokritīs meteorīts un es kļūšu tik gudra, ka būšu viens no 10 stipendiju saņēmējiem, bet tas jau tā utopiski .. es tikai sapņoju. Nu jā, esmu kļuvusi piezemētāka, tas ir noticis fakts, un, ja pirms laika es sapņoju par rakstnieces karjeru, vecu jaguāru un pili pie ezera, tad tagad esmu kļuvusi tuvredzīgāka un justos laimīga, ja beidzot noliktu tiesības, saņemtu stipendiju un varētu atļauties kādu divu nedēļu ceļojumu uz Eiropu.
31.10.09 19:52
Un
šī dziesma vienmēr man uzlabo garstāvokli, asociējoties ar diviem kailiem,saveltiem hipijiem pludmalē astoņos no rīta un smieklīgu, neiespējamu seksu vienvietīgā guļammaisā. Ja dzīvi pārcilā atmiņā, tā reizēm ir skaista.
27.10.09 20:39
Es vēl aizvien domāju, ka foršākā profesija pasaulē ir ornitologs, nu vai arī zoologs kā tāds. Pētīt dzīvnieku uzvedību, izplatību, evolūciju, doties visādos zinātniskos pārgājienus un prast latīniski nosaukt spārnu sastāvdaļas. Nē, patiešām, kāpēc man nav vairāku dzīvju, es tad noteikti vienā no tām kļūtu par dabas pētnieci. Laikam savā būtībā esmu nūģis ar zobu skavām,bet es taču devītajā klasē, starp citu, nevarēju izvēlēties starp literātiem un biologiem, ja nu kāds to vēl nezina, toreiz pār mani nāca apjausma, ka es nekad nenolikšu iestājeksāmenu ķīmijā, un literatūra jau arī man patika, nebija tā, ka nepatika, tad nu es nolēmu padziļināt savas filologa, ne biologa zināšanas. Bija vērts, jā, pilnīgi noteikti bija, bet tomēr daba ir un paliek man tāds nerealizēts sapnis.
27.10.09 02:15
p.s. es turpmāk centīšos vairāk
26.10.09 21:48
Zvilnēt saulē, sauļoties pie dzintarjūras, dzert garšīgu alu, ēst līdzpaņemtās siermaizes un, lasot grāmatu, turpat arī atlūzt. Nē, nopietni. Septembris, oktobris pagājis, nu un varētu tagad pa taisno pārcelties kaut kur uz aprīļa vidu, kad zābakus var nomainīt pret kurpēm un daba sāk izrādīt kaut kādas dzīvības pazīmes, bet ne sūda, tuvojas novembris, un nav Latvijā sliktāka laika par novembri, jo decembrī visi jau it kā ir samierinājušies ar siltuma neesamību, turklāt visa tā Ziemassvētku gaidīšana, o, jūs pat nevarat iedomāties, kā es tos sasodītos saulgriežus gaidu, tumšās Rīgas ielas un īsie dienas cēlieni vienkārši nav mana stihija, un vēl jau decembrī janvāris tuvojas, tātad esam soli tuvāk saulei.