tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
9.4.10 00:55
pēdējā laikā daudz domāju par pagātni, bet arī to jūs zināt, vai ne, tas ir, zināt to, par ko cilvēki sāk aizdomāties, kad attiecības piestājušas rutīnas un mūžīgas nesatikšanās krastos.
šie mēneši bijuši haotiski, kaut kur pazudusi harmonija, dzīve pārvērtusies miskastē, tad nu esmu apstājusies, nopūtusies, cenšos pasauli sakārtot plauktos, lai miers un bērziņš reizi par visām - neko nedrīkst ielaist, visu laicīgi, sākot ar klupšanas akmeņu apzināšanu, beidzot ar reālu problēmu risināšanu, pretējā gadījumā sarežģījumiem ir nepatīkama tendence samilzt līdz apmēriem, kad bez putras strēbšanas neiztikt, un putra mums taču negaršo, vai ne, mani dārgie pieaugušie?
9.4.10 00:52
labvakar, šonakt draudzējos ar konservatīvismu, sociālismu un citiem sūdiem, vārdu sakot, esmu atsākusi savu radošo darbību, piespiedu kārtā pieķeroties kursa darbam, pretējā gadījumā termiņi sāk spiest, jūs jau noteikti zināt, kā tas ir
5.4.10 14:53
esu pakankamai galvojusi apie laisve, gal jau laikas skristi
vienai
31.3.10 16:47
Rīga. Gluži vai pavasarīga svelme. Saule. +17.2°C.
Dienas ilgums: 13h 3mi.
viss, ko šodien varu pateikt, ir daiļrunīgais "pizģec" - man vajadzēja iet uz filologiem, vai tomēr kā?
atbilde nenoliedzami ir "vai tomēr kā", jo man vajadzēja pieslieties ceļojošā cirka trupai, gana pa pasauli izklejoties, tad apprecēt kādu jūrasbraucēju, kas pēc vairāku gadu kopdzīves, pusmūža krīzes iespaidots, mani ar visiem čemodāniem izmestu kaut kur Dienvidamerikā, piemēram, Peru, un kokaīna biznesā man noteikti secētos labāk kā universitātē, par to es lieku galvu ķīlā
30.3.10 21:21
tajā dienā, kad noliku tiesības, biju absolūti pārliecināta, ka, ja es varēju to, varu visu (par šūmaheru nepiedzimu), lieki piebilst, ka tagad tā vairs neliekas, man jāsaņemas, dārgie pārdabiskie spēciņi, lūdzu jums - palīdziet man nabagam un arī Citronam, viņš tāds galīgi nekāds
30.3.10 10:32
labrīt, pavasari
28.3.10 18:08
Rīga. Līst. Sniega kušanas ātrums pārsniedza visas manas prognozes. Pērnā zāle klāj zemi. +4.2 °C.
Dienas ilgums: 12h 49min.
domājot par vakardienas sarunu, esmu nonākusi līdz domai, ka vīrietis ir tiešām daudzu problēmu atrisinājums, īpaši attiecībā uz visām tām neirotiskajām dāmām, kas acīmredzami sirgst ar vecmeitu sindromu, nodarbinot savu prātu ar absolūtām muļķībām
24.3.10 21:59
Šodien noliku tiesības, viena gara, smaga cīņa beidzot izcīnīta - gan teoriju, gan braukšanu noliku ar pirmo reizi. Esmu ļoti laimīgs, tikai dikti sāp mugura, tāpēc neaizraušos ar stāstiem par to, kāda bezcerība mani pārņēma laukumā, hehe, un viss tas pārējais stafs - šodiena bija ārkārtīgi stresaina, esmu beigts un pagalam, pareizāk sakot, tāda ir mana mugura.
attēlā - vadītāja apliecība, kur vīrietis vārdā E. Pētersons izskatās aptuveni tikpat stulbi un smaidīgi kā es savā apliecībā, so ieliku jums ieskatam :D
21.3.10 21:52
Es Raini par Citronu pārkristīju, pretējā gadījumā viņš tiešām sāka uzvesties kā Rainis - vientuļš, ar ciešanu pilnu sejas izteiksmi izstaroja par daudz pārdomu. Kopš mainīju vārdu, viņš vairākas reizes iedziedājās, viņš tāds ļoti kluss, vēl sabijies, galīgi negrib runāties. Viņiem vajagot aptuveni nedēļu adaptācijai. Bet tāds jaukums, es nevaru.
20.3.10 22:27
esmu šķietami nobriedusi blondiem matiem - ja es saņēmos ielikt breketes, tad kāpēc nepamēģināt iejusties gaišmates tēlā. es gan nezinu, cik daudz laika tas no manis prasītu, jo negribas tomēr tā strauji, lai mati neizkrīt viens un divi. turklāt grūti sevi iedomāties, patiesībā gandrīz neiespējami, tāpēc tas ir jo interesantāk.
20.3.10 21:56
Papildinājums manā ģimenē - šodien uzdāvināja jaunu draudziņu. Jaunā draudziņa vārds ir Rainis (mīļvārdā - Runčuks) un viņš ir burrrrvīgs, mēnesi vecs viļņpapagailis. Šodien viss par un ap viņu, sajūsminos kā maziņais. Kā esmu noskaidrojusi, viņu satrauc lady gaga savukārt miegainu dara nina simone, hehe.
Sabildēšu rīt dienas gaismā un ielikšu jums arī kādu portretu prieciņam. Wīīī, esmu tik ļoti priecīgs, man beidzot ir kāds draugs.
20.3.10 10:09
bļeģ, guļošā princese ir modusies no sava 15 stundu miega, un jūtas visnotaļ šausmīgi - izrādās, alinas koncerts bija šopiektdien, nevis nākam`. es tiešām nesaprotu, kā var neapskatīties datumu un iedomāties, ka nekas jau šajā dzīvē tik strauji nenotiek - vēl nedēļa laika. jūtos beatbildīgi un muļķīgi - man pat bija sarunāta ceļabiedrene u.tml., turklāt, mļin, es taču to alinu gribēju redzēt, mana iezemiete kā nekā.
18.3.10 20:21
Rīga. Par laikapstākļiem neko nezinu, skatos ugunsgrēku :D +0.7 °C.
Dienas ilgums: 11h 59min
.
Labdien, mani sauc
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lauska. Esmu atkarīga no ēdiena. Es nezinu, kurā mirklī tas sākās, bet es nespēju to kontrolēt. Tas ir aizgājis tik tālu, ka mana mīļākā lasāmviela pēdējā laikā ir receptes un raidījumi - par ēstgatavošanu.
Katrreiz, kad tieku klāt garšīgam ēdienam, mani piemeklē kaut kas līdzīgs orgasmam - es to pilnīgi nopietni. Būtībā man nav nekas pret šo atkarību, ja vien visu laiku nebūtu jāmokās ar aizdomām, ka esmu stāvoklī (jo parasti cilvēki neēd tik daudz), turklāt vakar es pamanīju, ka tā lazanjas diēta, ko ieturu jau otro nedēļu, man tomēr ļoti iet labumā un atstāj pēdas mana vidukļa apkārtmēra kontekstā.
Tā kā neaizraujos ar šokolādēm, makdonaldiem, kolām un ādažu čipsiem, bet gan tikai un vienīgi ar paštaisītām ņammām, man laikam vienkārši atliek pievērsties centieniem dārzeņus padarīt tikpat garšīgus kā sierīgu lazanju vai krēmīgu tiramisu. Nu ja, bet pirms tam - šovakar, es ceru, taps milzu tiramisu bļoda, un svētdien mēģināšu cept tos kruasānus, kuru recepti uzgāju
palua žurnālī :)
Ko es ar to visu gribēju teikt? Laikam jau neko, vienkārši nav, kam tādas lietas stāstīt, jo kuru tad interesē citu cilvēku ēšanas paradumi. Tas ir tāpat ka ar sapņiem, kad gribas pastāstīt, bet nevienu neinteresē, lol.
17.3.10 22:03
Labākais, ka es tikai šovakar atcerējos - rīt braucu no muguras skalpelēt/lāzerēt ārā dzimumzīmīti . Fui, un es visu nedēļu cerēju uz skaistu pēcpusdienu beidzot, t.i., uz pēcpusdienu kopā ar m., kuru, ak vai, neesmu sastapusi veselu mūžību. Tā jau nebūtu traki, bet, kad es iedomājos tos ibumetīna kalnus, ko atkal izdzeršu, gar acīm metas raibs. Man ļoti nepatīk sāpes, ziniet.
Kas vēl? Biju uz Alisi 3D, un vīlos attiecībā uz filmas beigām, bet tādas gan laikam ir mūsdienu pasakas - par emancipētām dāmītēm, kuras laulību vietā izvēlas biznesu. Es nesaku, ka pati darītu savādāk, bet pasakām jābūt pasakām, dzīvei - dzīvei. Konservatīvi, vai ne, bet es uzaugu, lasot par princesēm, kas izvēlas prinčus, ne strādāšanu uzņēmumā. Un vispār - wtf, kādā sakarā pasakas žanra filmā uzrodas čalis, kurš pieņem Alisi par mācekli
uzņēmumā? Vēl viens vājais punkts man likās attiecību drāma starp abām karalienēm, un tas, cik vienkārši tiek sodīts ļaunums, nemeklējot tā cēloņus, bet tas gan šajā kontekstā ir mazsvarīgi - tā ir pasaka.
Par pārējo runājot, Deps, trusis un visa dzīvnieku kompānija gan bija awesome, liekot smaidīt Cešīras kaķa megaplato smaidu, lol.
16.3.10 21:40
Rīga. Ik pa brīdim cīruļputeņo. Un atsaldēju smadzenes. -11 °C. Dienas ilgums: 11h 50min.
Šovakar esmu bēdīgs. Tētis izdomāja ietaupīt uz benzīna rēķina un teica, lai mācos iebraukt īstā garāžā, nevis pa laukumu. Skopais maksā divreiz as always - nolauzu mašīnai spoguli. Labi vismaz, ka vadi izturēja, tik vien tas darbs kā piekausēt stiprinājumu atpakaļ, bet šā vai tā tas būs dārgāk kā aizbraukt līdz Torņkalnam pabraukt pa laukumu.
Ko tur liegties, lai cik ļoti man patiktu braukt, es neesmu tam radīta - esmu ar putniem, tāda neiedomājami neuzmanīga un nespēju koncentrēties. Un visas, pilnīgi visas pazīmes liecina, ka man nevajag patstāvīgi sēsties pie stūres - itin visas, sākot ar csdd datu bāzi, kurā, kārtojot teoriju, pretim manam personas kodam nezināmu iemeslu dēļ bija ievadīts ņekijas Diānas Blūmas vārds, beidzot ar nolauztiem spoguļiem un pāris avārijas situācijām, kuras esmu izraisījusi vēl tikai mācību procesa laikā. Un, protams, nedrīkstam aizmirst arī par garīgo impotenci, veicot tādus manevrus kā kreisais pagrieziens, izbraukšanas no ieskrējiena joslas un garāžiņa atpakaļgaitā.
Es jums saku - ja es nenositīšos jau pirmajā dienā, tad avāriju izraisīšu gan. Un, jā, es zinu teoriju, es ne tikai to zinu, es arī ar pirmo reizi nokārotoju csdd teorijas eksāmenu, bet, velns, es vienkārši neuztveru to, kas notiek ap mani. Ne vienmēr pamanu, ka priekšā braucošais bremzē, nemaz nerunājot par to, ka neredzu zīmes. Ai, bļeģ, zajebal.
Bet tā jau ir - m. vienreiz teica, ka man ir problēmas ar saprašanu. Redz - es viņam saku, kāpēc uz mani neviens vīrietis neskatās, kāpēc neviens nekoķetē, kas es slikti izskatos, šis man atbild, ka es akla un dumja. Tā viņš ir.
15.3.10 23:18
Rīga. Miglas vairs nav, bet sniegs zvīguļo. -10 °C. Dienas ilgums: 11h 45min.
Visi tie cīruļputeņi un kanālmalas pīles - tik daudz putnu pasaulē, un kā tur Nora Ikstena "Dzīves svinēšanā" teica? Man liekas, tā : "(..) pasaule ir krāšņs
koks, kurā katrs var būt par katru. Putns par cilvēku un cilvēks
par putnu."
Es rosinu sevi uz darbību, uz labāku dzīvi, man gan pagaidām nesanāk, bet es zinu, ka sanāks, ja izdosies reiz iemīlēties dzīvē. Nu, es domāju, tā pa īstam, uz mūžu, nevis uz mirkli. Laiks apzināt lietas, vietas un cilvēkus, kas padara dzīvi mazāk pilnvērtīgu, kas bremzē, grauj progresu, laiks mest grabažas pār bortu un aizlidot, bet, velns, es taču, sevi pārmetot pār bortu, nekur tālu netikšu, nemaz nerunājot par planēšanu virs jūras līmeņa.
Jā, es esmu mans lielākais ienaidnieks un, jā, vissmagākās cīņas mēs izcīnām sevī. Man jāpārvar un jāuzvar, pretējā gadījumā es palikšu tur, kur es esmu.
13.3.10 00:26
pavasara kontekstā ļoti trūkst iemīlēšanās sajūtas. patiesībā trūkst tik ļoti, ka es būtu gatava samierināties ar nelaimīgu mīlestību vai tamlīdzīgu drāmu - man katastrofāli trūkst emociju.
8.3.10 01:40
Rīga. 8. marts. Nakts, drīz jāceļas, tāpēc nezinu, vai spīdēs saule. Sniega sega iespaidīga.
-14 °C. Dienas ilgums: 11h 12min.
