otrs blogs
May 22nd, 2012 (11:30 pm)
drosme
May 17th, 2012 (09:13 pm)
Šodien daudz domāju par visu to, ko nav drosmes piepildīt.
Pagaidām nav.
Drosmes.
sports
May 14th, 2012 (09:44 pm)
Šodien beidzot tiku pie velosipēda. Nedaudz varēšu dažādot savus treniņus. Šovakar jau iemēģināju vieglu riksīti un tad mazu izbraucienu ar velosipēdu. Mazliet smeldzoši muskuļi un prieks. :) Tik vien nepatīkami, ka jaunās botas uzberza tulznu nelabā vietā - uz pēdas sāna. Skriešanas apavi tomēr man laikam nav piemēroti :(, bet tas iespējams biju par ciešu apavus savilkusi. Rīt pieregulēšu. Nedēļas nogalē jau mans lielais skrējiens. Nevaru sagaidīt! :)
Sports rada prieku un harmoniju, par to šaubu nav!
otrs blogs
March 11th, 2012 (06:00 pm)
kosmētika/skaistumkopšana
March 11th, 2012 (10:56 am)
Vai kāda ir mēģinājusi šo tonālo krēmu?
Labprāt dzirdētu atsauksmes, jo dīvainā kārtā mani ir ieintriģējusi TV reklāma (how silly of me!).
kolēģi un bērni
February 21st, 2012 (09:04 pm)
Rīt kolēģe dodas dekrēta atvaļinājumā un, protams, ka es atbildu par dāvanu.
Nolēmu dāvanai pievienot ne tikai kartiņu ar visu kolēģu parakstiem, bet arī šo vēstulīti, kas manu prātu mistisku iemeslu nepamet jau sen. Beidzot bija iemesls domu uzlikt uz papīra. Ceru, ka viņai patiks...
"Mīļo Mammīt,
Debesīs laiku pa laikam maziem enģelīšiem ļauj nokļūt uz zemes. Atceros, kā mēs garā, garā rindā gaidījām, kad pienāks katra enģeļa kārta un kādā ļoti saulainā dienā, kad biju izvedis pastaigā savu balto, pūkaino Mākoni...
Jā, mums debesīs nebija mājdzīvnieku, bet katrs varējām izvēlēties savu Mākoni, mans mākonis bija pats, pats skaistākais, vienmēr balts un pūkains, tas nekad nekļuva pelēks no dusmām. Atceros, ka citu mākoņi šad tad palika bēdīgi un tad no tiem lija lietus, dažkārt tie mēdza palikt dusmīgi un tad tie smieklīgi zibeņoja, bet manējais nekad. Mans Mākonis bija pats, pats labākais, bet zini ko? To visu es Tev pastāstīšu tiklīdz, kā būšu Tavās rokās! Apsolu! Uzreiz, uzreiz, kā ieraudzīšu ārpasauli sākšu stāstīt!
Tātad, dienā, kad kārtējo reizi mēs ar Mākoni plivinājāmies pa debesu dārziem pie manis pienāca Dieviņš un teica: ”Ir pienācis Tavs laiks, mazais! Tev ir laiks doties iepriecināt kādu ģimeni. Tu būsi viņu prieks un acuraugs un viņi Tevi nekad, nekad nepārstās mīlēt, jo Tu būsi viņu mūžīgās mīlestības apliecinājums.”
Es nespēju tam noticēt! Priekpilns apskāvu savu Mākoni un uzreiz devos šo priecīgo ziņu pavēstīt visiem draugiem. Viņi līksmi iesmējās un teica, lai ātrāk skrienot uz zelta liftu, kurš mani nogādās uz zemes. Atceros vien to, ka sabučoju Mākoni, atsveicinājos no visiem, visiem un ieskrēju liftā, kura durvis ir rotātas ar zelta enģeļiem, ābeles ziedem un dažnedažādiem zvēriem.
Un te nu es esmu... Esmu TIK ļoti laimīgs! :)
Es vēl pagaidām nezinu, kas es esmu vai to, kas es būšu, kad izaugšu liels, bet es zinu to, ka nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu paskatīties uz pasauli pats savām acīm.
Vēl es zinu arī to, ka es ļoti, ļoti mīlu Tevi, Mammīt! Man nav siltākas un mīļākas vietas pasaulē, kā Tavā klēpī un man tik ļoti patīk, kad Tu smaidi, jo tad smaidu arī es. Man patīk no rīta kopā ar Tevi pamosties un vakarā ar Tevi aiziet gulēt. Man jau patīk spēlēties ar savām rociņām, piemiegt ar aci un patīk vienkārši būt Tev blakus.
Tēti es vēl pagaidām tik labi nepazīstu, bet es esmu pārliecināts, ka pat ar uguni nevarētu sev atrast labāku, jo tieši Tu viņu man izvēlējies. Zini? Dažkārt es dzirdu viņa balsi un tā man liek justies droši. Viņš izklausās ļoti mīļš, tāpat, kā Tu mammu.
Es apsolu, ka būšu rātns, labs un mīlēšu visu pasauli tāpat, kā to mīli Tu un laikam ejot es iemācīšos būt tikpat draudzīgs, atsaucīgs un gudrs kā Tu!
Tagad gan, došos nosnausties, jo guļot ātrāk paiet laiks un te laiks skrien vēja spārniem, jo gulēt man patīk!
Uz drīzu tikšanos Lielajā, Skaistajā Pasaulē, Mammīt, es Tevi ļoti, ļoti mīlu! :)
Tavs Bērniņš"
puppy
January 18th, 2012 (10:52 pm)
