tapšana

мне нравится, что вы больны не мной

19.5.10 22:02

tēt, kāpēc tu man bērnībā tik bieži atkārtoji "ir tāds vārds "VAJAG"", bet sevi pārvarēt tā arī neiemācīji?

18.5.10 23:58

vispār, ja es būtu dziedošs vīrietis, mana autoritāte būtu Fredijs. jo vairāk es klausos Queen un skatos jūtūbā uz to šķirbu starp priekšzobiem, jo ģeniālāks man tas viss šķiet.

18.5.10 23:05

lietuviešu nacionālā īpatnība ir dažādos šovos lietuviski iedziedāt pasaulslavenas dziesmas, kas tautā ar laiku top populāras. jāatzīmē, ka tas nenotiek Gobziņa stilā, tas ir pilnīgi nopietni, lietuviski dziedāt pie svešzemju grāvējiem ir normāla prakse, vēl jo vairāk - tas tiek translēts lielākajos telekanālos. interesanti, ka liela daļa cilvēku nemaz nenojauš patiesību, piemēram, mana oma, kura nevar vien beigt priecāties, cik talantīgi komponisti ir lietuvieši :)
ieskatam video: http://www.youtube.com/watch?v=wz2V3YRFHKc&feature=related

18.5.10 22:19

kladītēs es parasti nezīmēju neko vai zīmēju putnus, lūk, cik dažādos veidos var novērot izmaiņas cilvēkā

18.5.10 21:10

ir cilvēki, kuri īpaši cenšas uzsvērt savu inteliģenci. piemēram, runājot par renesansi, neaizmirst piebilst, cik labi pārzina antīko pasauli, nespējot pateikt neko vairāk kā vien to, ka uz romiešu tiesībām pārsvarā balstīta kontinentālās Eiropas tiesību sistēma, vai, pieminot interferenci, ar plašu vērienu piedāvājas izskaidrot visus sev zināmos ar viļņiem saistītos fenomenus, t.i., Doplera efektu, vidusskolas kursā ietverto vielu. 
protams, es arī tā esmu darījusi, bet man nav gājusi secen atziņa, ka uzkrītoši uzsvērt kādu no savām īpašībām vai talantiem ir bezgala idiotiski. 
laikam esmu kļuvis vienkāršāks, necenšos vairs izlikties gudrāks un labāks kā esmu. klusībā smīnu par tām pseidointelektuālajām sejām, bet vairs nesmīnu kā gudrais par to, kas cenšas radīt gudrā iespaidu, es tagad smīnu kā godīgais par to, kas melo un izliekas. nākamais solis ceļā uz saskaņu ar sevi būs sperts, kad beigšu smīnēt vispār, t.i., iekšēja vajadzība neliks vairs man citos meklēt sev fonu un pretstatu.

18.5.10 18:20

izdzēsos tikko no twitter`a. ciba for ze win tomēr.

17.5.10 13:26

20. gadsimta sākums. Piecpadsmitgadīgs ebreju puisēns emigrē no Eiropas uz Ameriku. Pirmais gājiens - uz sinagogu darbu prasīt.
Sinagogā viņam saka:
- Ir mums tev darbs. Vari kļūt par sinagogas kalpotāju. Vai izglītība tev ir?
Puisēns atbild:
- Nav.
Ja nav, tad neko darīt - sinagogā darbs ebreju puisēnam neatrodas. Viņš bēdīgs iet pa ielu, par pēdējo naudu nopērk apelsīnu, izspiež sulu, pārdod. Par šo naudu viņš nopērk divus apelsīnus, atkal izspiež sulu, pārdod. Tādā ceļā pamazām viņš tiek pie tik lielas naudas, ka var nopirkt augļu bodīti, pēc tam jau lielu veikalu, un pēc 40 gadiem viņš jau ir Amerikas augļu tirgus karalis. Kādu dienu viņu intervēt ierodas žurnālists un jautā:
- Jūs esat viens no bagātākajiem un godājamākajiem cilvēkiem Amerikā. Mēs visi ēdam jūsu augļus, dzeram jūsu sulas. Droši vien, lai to sasniegtu, jums nācās daudz mācīties, studēt labās universitātēs...
Miljonārs pārtrauc žurnālistu:
- Nē, es nekur neesmu mācījies. esmu neizglītots.
Žurnālists noelšas:
- Ak Dievs - tik ietekmīgs cilvēks un neizglītots! Varu iedomāties, ko jūs būtu sasniedzis, ja būtu izglītots!
Miljonārs:
- Es zinu, ko es būtu sasniedzis. Es būtu kalpojis sinagogā.

13.5.10 23:42

brīžiem secinu, ka dzīve ir pārlieku skaista, lai to analizētu, un reizē top skumji un priecīgi, mēģinot pieņemt, cik maznozīmīga skrūve es pulksteņa mehānismā - tas atbrīvo no atbildības un ierosina alkas pēc tās vienlaikus

9.5.10 22:06

Man te brīžiem uzrodas kaut kādi anonīmi komentāri, un tie anonīmie komentētāji tik daudz zina par mani, ka man mati ceļas stāvus, goda vārds. Es gan nekad neesmu īpaši slēpusi savu identitāti, bet tomēr sāku aizdomāties par to, kurš mani lasa.

8.5.10 02:36

un Citrons arī kā tāds mazs idiņš trijos naktī sadomājies koncertēt - svilpo te savus meldiņus, ehh
arlabunakti, pasaule

8.5.10 02:33

JUST DID IT - lai arī dedlaini jau nedēļu kā pārkāpti, esmu priecīgs. žēl, protams, būs par sešinieku, bet labāk seši nekā nekas. 
rīt un parīt - angļu valoda, un, nu jā, patiesībā es esmu tik ļoti pārguris, ka zinu - dīdīšos un nevarēšu iemigt, tāpēc nemaz negribas iet gulēt.

5.5.10 22:08

dievs, glāb mani no mana stulbuma. 
es neprotu izdarīt secinājumus, neprotu analītiski un racionāli domāt, es nespēju pabeigt to nolādēto kursadarbu, kur nu vēl padarīt to par pētījumu, ja man sanāk tikai gudrās grāmatās rakstītās vielas atreferējums. 
ko vispār, bļe, tur var izpētīt, ja man nav tādu vēstures zināšanu, lai saprastu likumsakarības, nahuj vispār radās liberālas idejas vai, piemēram, kāda velna pec sākās apgaismības laikmets un so on. nevar taču visu skaidrot ar cilvēces progresu, tur apakšā noteikti ir kaut kādi kari/pamieri/sekss/nauda, nu, vārdu sakot, zemūdens akmeņi.

5.5.10 02:33

A rich blonde girl, was walking by the river in the wild. Suddenly, she saw a crocodile. She screamed: "OH MY GOD! HELP! LACOSTE!"

es tiešām nesaprotu, kāpec man tas liekas tik ļoti smieklīgi. nu jā, man vienmēr bijusi padumja humora izjūta.

26.4.10 16:13 - daru visu, lai nebūtu jāraksta kursadarbs

man bērnībā ļoti negaršoja piena produkti, siers it īpaši, un vēl zaļā tēja, kas vienmēr garšoja pēc zivīm. 
neviltotu sajūsmu, protams, izraisīja čipsi, gāzēts minerālūdens, mīksta baltmaize un kartupeļi jebkādā formā un veidā. 
tagad savukārt zaļā tēja un negāzēts ūdens ir vienīgais, ko es ikdienā dzeru, siers jau kādu laiku ir, manuprāt, garšīgākā piedeva absolūti visiem šīs pasaules ēdieniem. piens, kefīrs, jogurtiņi u.tml. gan netiek lietoti biežāk kā reizi nedēļā, bet, ja gadās biežāk, nemaz nesūdzos. tā, kas vēl. ak jā, baltmaizi es neēdu biežāk kā reizi gadā, kad ienāk prātā pabarot pīles, absolūts favorīts ir graudu maizes, neesmu gan pārliecināta, vai to mīkstums īpaši vērtīgāks par baltmaizes mīkstumu, bet tur vismaz ir graudiņi, lai cik vientiesīgi tas neizklausītos, un, par kartupeļiem runājot, tos es mēdzu uzcept reizi nedēļās divās. tā, lūk, ēšanas paradumus maina laiks.
Tags:

26.4.10 12:00

piecas stundas miega, un manas attiecības ar Nīči turpinās

24.4.10 23:03

High-intensity interval training (HIIT) or sprint interval training is an exercise strategy that is intended to improve performance with short training sessions. HIIT is a form of cardio which is beneficial to burning fat in a short and intense workout. Usual HIIT sessions may vary from 9–20 minutes. Most HIIT sessions have a 2:1 ratio in terms of time. For example, for running, a HIIT session may be 30 seconds of sprinting alternating with 60 seconds of jogging or walking.
Vairāk informācijas šeit.

Tas ir tas, ar ko es taisos sākt nodarboties. Nav jau tā, ka man būtu liekais svars, viss ir normas robežās, es tikai gribu tikt vaļā no vēderiņa. M. gan saka, ka man esot foršākais puncis pasaulē, bet since man svarīgs arī citu cilvēku viedoklis šajā jautājumā, esmu nolēmis pieteikt karu taukiem. 
Tā kā plānoju nodarboties ar pašdarbību, varat droši nomētāt mani akmeņiem vai kaut ko ieteikt, pagaidām mans plāns ir

a) izārstēt savus ēšanas traucējumus 
(t.i., ja šobrīd es nespēju atrast laiku un ēdu aptuveni divas reizes dienā (vidēji ap 13:00 un 20:00) pa milzīgai porcijai, 
tad saņemties un atrast laiku 6 nelielām ēdienreizēm)

b) izdzert 2 litrus ūdens diennaktī

c) reizi divās dienās aizvilkt pakaļu līdz stadionam, kur tad arī izmēģināt uz savas ādas HIIT
(+ vajadzētu nopirkt to mantiņu, kas mēra pulsu, jo arī pulsa svārstības te gana svarīgas, respektīvi mans jaunais must have ir sporta pulkstenis + skriešanu mīt ar lecamauklu)

d) pa kādai presītei?

Katrā ziņā, cik saprotu, vispirms jāsadedzina tauki un tad jāķeras klāt muskuļu kačāšanai. Vispār man jāsaka, ka no malas izklausās ļoti viegli, bet gan jau realitātē jāsprāgst nost, lai izturētu tās 9 - 20 minūtes. Ja te ir kāds sportists, būtu ļoti priecīga, ja manis teikto labotu vai papildinātu.

MĒRĶIS:


P.S. es daudz tvitoju, so lauska ir tāda panīkusi, bet es jūs cītīgi lasu katru dienu, ja kas :)

24.4.10 19:08

9.4.10 01:12

esmu pamanījusi, ka nedzīvojot harmonijā ar sevi, saviem darbiem un apkārtējo vidi, dzīvojot pastāvīgā stresā par neizdarīto un iekavēto, man pazūd spēja baudīt dzīvi. patiesībā - baudīt itin visu, sākot ar seksu, beidzot ar pavasari, i mean, es vienmēr esmu zinājusi, ka neesmu radīta stresam, bet pirms nepamēģināju dzīvot citādāk, izrādās, nemaz nezināju, cik slikti ir justies slikti
Powered by Sviesta Ciba