tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
7.3.10 23:18
tas pelēkais - tas ir labi, ka ir tas pelēkais. pelēks ir ceļš, ko mēs ejam, un pelēka upe uz jūru. es esmu upe, manās rokās plūst siltas upes uz sirdi, mani mati ir bezgalīgas, krāčainas upes, es esmu viela, es plūstu pretim kam lielam.
just looking for myself, you know.
7.3.10 22:24
aplūkojot savu garderobi un to, kā kombinēju krāsas, sapratu, ka manā dzīvē pārliecinoši iesoļojis pelēkais periods, un nesaprotu, ar ko tas ir saistīts, nekur tālu gan neesmu tikusi - kas tad bija iepriekšējais? brūnais, melnais? labi, bet tas taču patiesībā ir mazsvarīgi, daudz svarīgāk ir aiziet laicīgi gulēt, iedzert zāles, sagatavot drēbes rītdienai un pamācīties. arlabunakti, es mācos čaklumu, es mācos disciplīnu.
6.3.10 19:31
ir viens cilvēks, kas dara mani ļoti laimīgu, un es nezinu, kam par to pateikties, un es domāju, kā būtu, ja būtu, un domāju, ka labāk nebūtu. nezinu, kas mani gaida nākotnē, kas notiks šovakar, rīt vai parīt, bet šos gandrīz 4 gadus, kas pagājuši kopš dienas, kad iepazināmies, es atcerēšos skaistus.
5.3.10 22:42
es tikko sveicienu pavasarim par godu sacerēju, bet, redziet, nav jums lemts redzēt, ko es literatūras klasē iemācījos, hehe, pārlūks pieteica streiku, sveiciena vairs nav, tad nu es iešu padoties nenovēršamajam - man daudz, daudz jāmācās.
šajā sakarā prieciņš, ka esmu saaukstējusies un celsijam nepatīku, man vismaz ir iemesls neiet ārā no mājām un ķerties klāt iekavētajam. ak, bet tas taču tik garlaicīgi, ja zeme klusiņām jau kūp zem sasaluma segas, un sirdī, aiii, sirdī līksmo narciši, tulpji un cīruļi.
5.3.10 21:59
no one else can make me feel
the colors that you bring
stay with me while we grow old
and we will live each day in spring time
2.3.10 22:44
Es, protams, varu stundām ilgi mirdzošām acīm stāstīt par to, ka dzīvē redzēju Rūbensu, van Gogu etc., sajūsminājos par Londonas monumentālajām celtnēm, kas katra kā patstāvīga vienība ir arhitektūras un kultūras attīstības līmeņa piemineklis, atzīt, ka Londonā labprāt pavadītu pāris mēnešus redzesloka paplašināšanas nolūkos, nemaz nepieminot, ka tik lētas drēbes kā tur esmu redzējusi tikai Āgenskalna humpalās, un tādu kultūru miksli - tikai Amsterdamā, bet es ne par to gribēju, es gribēju par cilvēkiem, ko tur satiku, ar kuriem iepazinos un kuru ikdienu iepazinu, un par secinājumiem, kas man radās, bet par to es uzrakstīšu rīt, esmu saaukstējies, dzeru fervex, un rīt beidzot jāapciemo universitāte.
25.2.10 04:10
Southampton, England. Drēgns, līņā. +5 pēc Celsija.
Rīt pēdējā diena šeit. Tikko pārradāmes no vietējā kluba, un secinājumi - labi, ka es nestudēju šeit, labi, ka nedzīvoju šeit. Te jau nav ne vainas, jaukas, vienādas mājeles, you know, mīlīgi musulmaņu veikaliņi ar nekad neredzētu dārzeņu klāstu, bet tomēr mani šeit neliek mierā doma, cik laimīga es patiesībā esmu. Protams, vidējā alga Latvijā ir pāris reizes mazāka kā šeit, vīrieši man neizsaka komplimentus par visādām muļķībām un necenšas uzsākt sarunu pie pirmās izdevības, bet tomēr man ir m., man ir mājas, man ir mana Rīga, mīļās ielas un pārējais stafs, so, come on, cik labi, ka es neesmu nekāds imigrants, es esmu savējais, es esmu insaiders, es esmu.
Rīt paredzēts šopings un pilsētas apskate atšķirībā no abām pārējām dienām, kuras pavadījām alus un cigarešu kompānijā, piektdien dodamies Londonas virzienā ar skaistām cerībām, ka mūsu hosts būs vairāk vai mazāk jauks, lai gan cik tad jauki vispār spēj būt briti, ja skatiens nepauž neko vairāk kā tikai to, ka, re! fresh meet is here.
Londona man by the way ļoti patika, cik nu mēs tajās 2 stundās otrdien redzējām. Fantastiska ģērbšanās maniere, fantastiska atmosfēra, neiegūstamas teritorijas, so .. cheers, mate, es eju gulēt, rīt vajadzētu būt visnotaļ sportiskai iepirkšanās tūrei.
17.2.10 23:44
ja mācētu aizskart smalkas dvēseļu stīgas, es rakstītu grāmatu par vientulību, Mīnotaura labirintu, kam cilvēki lemti, un tiem, kas, nepagurdami meklējot, nekad neatrod meklēto
16.2.10 22:37
trūkst ķepaiņa, ko maina tas, ka viņš ir tālu no ideāla, ja es pie viņa kājām, un ne ķēdes, ne pavada nevajadzēja, to laikam sauc par jūtu ķīmiju vai arī man vienkārši patīk mīklas, kuras nespēju atminēt
15.2.10 12:38
atkal bastoju universitāti (kurp mani tas novedīs?) un skatos darba piedāvājumus. viss būtu labi, ja man neieslēgtos iekšēja barjera ikreiz, kad kāds sludinājums krieviski. acīmredzot nesenā epopeja ar neizmaksāto algu mani traumējusi, galvā jauns iestatījums - nestrādā pie krieviem (jā, jā, es ļoti labi saprotu, ka latvieši ir spējīgi uz to pašu, bet neko sev nespēju padarīt).
15.2.10 00:13
man liekas, es pārlieku daudz laika pavadu vienatnē
15.2.10 00:10
šnabi, kur tu esi, man vajag paraudāt, es pat to nespēju tāpat vien - cik gan nožēlojams var kļūt cilvēks, cik zemu tāds var krist
15.2.10 00:07
kam es vispār esmu gatava? nekam! pārāk jauna, pārāk maza, pārāk resna, pārāk stulba, pārāk klusa, pārāk muļķīga, pārāk, pārāk, pārāk .. kritiska? nē. es vienkārši esmu galējība.
15.2.10 00:03
man šobrīd visvairāk vajadzētu alkoholu un iespēju sākt vēlreiz, lai gan arī tam es neesmu gatava, stāvu kaut kur starp dzīvi, kuru dzīvoju, un to, kuru gribētu dzīvot
15.2.10 00:01
es nespēju attaisnot savu eksistenci - tā ir mana problēma
14.2.10 23:07
Pagatavoju nākamajai nedēļai kaudzi šaaausmīgi garšīgu pankūku ar sēnēm un gaļu, uztaisīju biezpiena - zemeņu torti, izmazgāju to kaudzi trauku, kas pa nedēļu bija sakrājusies uz manas palodzes (jā, jā, esmu netīrīga nevīža, nu un, kuru tas interesē), un noskatījos mājsaimnieču un penšu šova "Dejo ar zvaigzni" jaunākās sezonas pirmo sēriju. Tagad varu apzinīgi izpucēt savas breketes un tikpat apzinīgi doties gulēt. Priecīgu Valentīndienu jums arī, bļin.
(kad biju brīva, man bija labāki 14. februāri)
13.2.10 23:12
hahaha, bet es tā iedomājos, ka visas šīs attiecību drāmas un sadzīviskie ieraksti liedz jums manī atklāt brīnišķīgu personību, kas mēs visi esam, ja, protams, ticam žurnālos rakstītajam
8.2.10 11:13
nāk pavasaris. basein, gaidi lielāko peldētnepratēju pasaulē. haha, m. būs ko noņemties, mācot mani tikt uz priekšu pa cilvēku modei (nevis suņu).