tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
8.2.10 10:22
es jums pastāstīšu savas šī rīta labsajūtas recepti.
tātad - ņemam kādu sauju kumelīšu, varbūt arī divas, pārlejam to visu ar ūdeni un, kamēr ievelkas, pielaižam vannu pilnu ar ūdeni. kamēr ūdens līst un kumelītes peldas, ņemam kādu karoti kafijas, varbūt pat divas un pagatavojam kafiju. no kafijas tiekam vaļā, mums vajadzīgi tikai biezumi (tikpat labi var izmantot arī neizmazgātās rīta kafijas tases biezumus). biezumus sajaucam ar medu proporcijās 1:1 (vai kā nu pašiem labāk gribas). kumelītes ar visiem biezumiem (vai bez) integrējam vannas ūdenī un voilà - ir gatava nomierinoša vanna un tonizējošs ķermeņa skrubītis.
7.2.10 21:30
man patīk sniegs, man patīk gulēt tur, vārtīties, ārdīties un, protams, noēst priežu zarus kailus. jā, tā ir tā īstā dzīve - ēst sniegu, dauzīties ar draudziņiem, kopīgi cept baltmaizi un sildīt pirkstus, dzerot cidoniju tēju. es mīlu tevi, dzīve.
6.2.10 23:40
nahuj visu, man vairs sūdus šomūž neliet, gana, gana - es jau aizrijusies
6.2.10 00:12
we kill what we build
because we own the sky
5.2.10 22:20
nu jā, varbūt esmu arī nedaudz par rezignētu, ne tikai par garlaicīgu saviem gadiem
5.2.10 22:17
nelaimīga šķirtene ar lieliem iepirkuma maisiem, lūk, kas es būšu (bet tā gribas sapņot, tā gribas mīlēt un dzīvot)
5.2.10 22:08
tas laikam tas, kā man trūkst, kāpēc nepatīku cilvēkiem - es neļaujos neprātam, vienmēr izvērtēju sekas un citus sūdus. garlaicīgi, vai ne?
un ļaunākais, ka man tikai 19. kāda es būšu pēc 20 gadiem?
5.2.10 22:05
redziet, es laikam patiesi esmu stīva un garlaicīga, tikko iedomājos, ka tos saveltos matus varētu būt sāpīgi pēcāk ķemmēt un tā pudele agri vai vēlu izraisītu paģiras, nemaz nerunājot par smēķētāja elpu
5.2.10 21:53
un tagad, dārgie, es vairāk par visu gribētu bezrūpīgi izmesties mazos šortiņos, kedās, saveltos matos, cigarešu paciņu krūšu kabatā, pudeli rokās, tā taču ir nolādēta romantika tādai stīvai meitenei
5.2.10 21:41
man nepatīk krievu vīrieši - kaut kas viņu balsīs, stājā un acīs liekas bīstams. nezinu, tā jocīgi, no viņiem plūst kas tāds, es pat nemāku pateikt, kaut kas atbaidošs, no kā man metas pretīgi, tajā pašā laikā tāds savdabīgs magnētisms, kas neļauj novērsties.
5.2.10 21:31
mana ome, poliete, taču ir konkrēta sterva! kāpēc es nevarēju iedzimt viņā? nē, vispār, nē, negribētu gan es viņas vietā būt - pateicoties visiem tiem izgājieniem, viņas dzīve nav izvērtusies diezko veiksmīga. lai gan grūti spriest, manā ģimenē nav tādu cilvēku, kam gribētos līdzināties, neviens nav bijis īpaši veiksmīgs - pārāk daudz kaislību, spītības, egoisma un aizvainojuma, lai domātu par kaut ko, kas nav saistīts ar pašu. tādas mazas planētas, kas griežas ap nabu, mēs visi. sievietes visu mūžu izaicina savus vīriešus, naivi cerēdamas, ka viņi šoreiz būs spēcīgāki, mūri un aizvēji, vīrieši savukārt gaida sievietes - vājākas par sevi, vārgas un sievišķīgas. nelīmējas kopā tādi cilvēki. es gribu būt savādāka.
5.2.10 14:32
manī ir daudz jūtu, domu, baiļu, kuras esmu gadiem ilgi atsacījusies saskatīt. es nepatīku sev kā cilvēks, un ne par taustāmo es runāju.
5.2.10 14:27
nonācu pie atziņas, ka manu garstāvokli šobrīd ļoti spētu uzlabot kaudze frī kartupeļu ar maķīša saldskābo mērci vai tunča - sīpolu pica. pieejamās alternatīvas - saldēti kartupeļi un tunča salāti.
3.2.10 20:03
un vēl man problēmas sagādā neapmaksātā lietotāja statuss. riebjas tas 70 lietotāju ierobežojums.
31.1.10 01:15
es tik daudz runāju par negatīvo, bet vai esmu minējusi, ka m. ir viena no labākajām lietām, kas ar mani notikušas (un nekāds
muļķu zelts nespētu to atsvērt)?
(īsts zelts jāmeklē citur)
30.1.10 14:16
Būs kritums, kāpnes man pastāstīja, atkal es kāpu, tās bija tik kroplīgas un nestabilas, centos noturēties, parasti man tādas lietas sapņos sanāk, kad paredzama veiksme, bet šoreiz noripoju no septītā stāva līdz pat pirmajam, salauzdama kājas un skaļi raudādama, kāpēc, bļeģ, kāpēc viņi nevar vienreiz uzbūvēt normālas kāpnes.
30.1.10 13:48
Rīga. Snieg. Pelēks, balts, pelēks, balts. -5 °C. Dienas ilgums: 8h 21min.
Jau atkal tas sasalums ārā, es šonakt pieskrienu pie mammas sapnī un saku, lai paskatās, kas ārā aiz loga, tur mūsu urbanizēto peizāžu nomainījis iekopts angļu stila parks rudens plaukumā, āboli, lieli un sulīgi, karājas kokos, kļavas piesarkušas kā jaunas meitenes, un nekas neliecina par ziemas eksistenci uz šīs planētas.
28.1.10 13:58
kopš šodienas man ir par vienu iemeslu vairāk, kāpēc baidīties no magnētiem. nav jau tā, ka es iepriekš būtu baidījusies, jāsameklē kāds mājās, mums uz ūdens skaitītājiem stāvēja paprāva kaudzīte, taču kopš tos nomainīja, gan ūdens rēķini kļuvuši lielāki, gan magnēti pazuduši tālēs zilajās, un slikti, ka neko nevar atrast tieši tad, kad man jāiemēģina, līp vai nelīp tie dzelži manai mutei klāt. (redziet, brīvlaiks mani garlaiko, ar tādām muļķībām es te nodarbojos).