Es tā īsti nekad nebiju sapratis sajūsmu par Glena Gūlda fenomenu Baha interpretācijās. Taču šis IR lieliski.
Baha WTK1 16. prelūdija, sol minorā.
https://www.youtube.com/watch?v=Ph5WAiJaEKEViņš spēlē trillerus ar accelerando: sāk superlēni un tad ieskrienas. Notīs nekas tāds nav rakstīts. Rihters, Aškenazi, Barenboims et al. spēlē kā ir uz papīra – vienu garu, vienādi ātru trilleri. Gūlda versijā lēnais trillera iesākums dod iespēju uz brīdi izcelties basa balsij, kā arī tas nekļūst apnicīgs, tam ir virzība. Kā teiktu Seidži Ozava – sense of direction.
Maza detaļa: šajā vietā (
https://youtu.be/Ph5WAiJaEKE?t=125 ) Gūlds kļūdās notīs. Tur ir la-bekar.
Un 16. fūga.
Cik spēcīgi, es pat teiktu, kaislīgi viņš izceļ basa balsi šajā vietā:
https://youtu.be/rt12VJtq91s?t=71Baroku bieži interpretē ļoti rezervēti, varbūt pat mehāniski, bet šajā vietā Gūlds pēkšņi ieliek kaut ko ļoti, ļoti cilvēcisku. Nu un tad vēl, protams, dziedāšana līdzi.