larmo

Sitam, kaujam mazos ežus, Metam podā izvāram!

jua darba diena iet uzbeigām

es pa logu redzēju Dienasgrāmatu aizbraucam turp šurp

次の時代。

Adversary Entente.

Citādi Jāņi
Bija sarakstiņš ar improvizācijas uzdevumiem, bet reāli to nemaz arī nevajadzēja, jo visi, lokā ap ugunskuru sēžot, tā aizrāvās ar spēli "kas es esmu?", ka pat nevienu dziesmu nenodziedāja, izņemot ikgadējo apdziedāšanu.

Iesaku!
Noteikumi: viens paiet malā, pārējie izdomā, kādu lomu viņam piešķirt, tur var būt jebkas, no Edgara Rinkēviča līdz tamborētām apakšbiksēm. Minētājs atgriežas un pēc kārtas visiem uzdod jebkādus jautājumus, kamēr viņam kļūst skaidrs.

Nu piemēram, uzminiet, kas ir šis :D

- Kas var būt labāks par mani?
- Šašliks un boeings.

(variants - nevis "kas es esmu", bet "kas tas ir")

Vēl variants nevis izziņai, bet apkārtējo smīdināšanai, – cilvēkam piešķir kādas personas lomu un viņam jāatbild uz pārējo uzdotajiem jautājumiem, nezinot, kas viņš tāds ir. Tur var sanāk, ka Sarkangalvītes mīļākais hobijs ir kapāt orkus ar cirvi un iztrekterēt pa šņabim ik vakaru, bet Alfrēdonkulis iecienījis valkāt mežģīņu apakšveļu un ilgojas piedalīties daiļlasīšanas konkursā.

Anything related to the law.

All reflect their times. But some actually change the course of history.

Šodien veikalā "Labais" priekšā stāv viens pusmūža kungs, kuram pēc labākajām tradīcijām ir šorti, sandeles ar zeķēm, un kaut kāds strīpains krekls, kas sabāzts biksēs. Mani vairāk pārsteidza groziņa izvēle. 1L apinītis - tīri ok, der, un tad sākās pāris nākamās preces. Bezalkoholiskā alus bundža un ledenes. Kungs norēķinājās ar karti, bet izskatījās, ka viņš to dara vai nu ļoti reti, vai arī pirmo reizi, jo kur un kā viņa jāpikstina viņš īsti nezināja, līdz pārdevēja neparādīja.

Genome Soldierr.

Scaffolding.

No reklāmas plakāta: “Meklē jaunas idejas uzkodām?”

no ieraksta Cibā pirms 20 gadiem:

"būt nesabiedriskam arī ir labi - vismaz neviens nepiesienas iedzert alu"

Vīram sākas atvaļinājums.

ļoti patika, kā krievu žurnāliste marija pevčiha nedaudz negaidītā kolaborācijā sev atklāj videospēļu sfēru (ar geoguessr)

Tev, cibīt, ir?

Es gaidu, kad man pastkastītē iemetīs uzaicinājuma vēstuli/-es un brīnos, kāpēc tās nepienāk un nepienāk, līdz daktere kaut kādā savā sistēmā atrod, ka valsts nosūtījumi tur karājas jau kopš pērnā un aizpērnā gada.
Viņa: "Jums tiem bija jāpienāk uz e-pastu." Es: "Arī uz e-pastu nav bijis."

Noskatījos Spīlberga "Atklāšanas dienu". Sūckaukāc.
Nemēdz visa cilvēce uz ārkārtas ziņām reaģēt, sastinguši un nemirkšķinot blenžot katrs savā telefona ekrānā (vai visi kopā teļļukā). Reāla reakcija būtu, ka daži kustas, daži cenšas ielūrēt kaimiņa telefonā, daži biksta sānos blakussēdošajam radiniekam un prasa "Kā tu domā, tas ir pa īstam vai mūs atkal muļķo?", daži jau analizē kadra tvērumu un tajā redzamo, un varbūt kāds prāto, ar kādu mērci to citplanētieti pagatavot un kā viņš garšos.
Eksaltācija un didaktika tajā filmā vienkārši šķīst pa visām vīlēm.

DELFI. Varas pozīcijā esoši pieaugušie nedrīkstēs veidot intīmas attiecības ar nepilngadīgiem jauniešiem
DELFI. Goda ģimenes bez maksas varēs nodot azbesta šīferi

džins ar Soniku