[Jaunākie ieraksti] [Kalendārs] [Draugi]
Tu redzi 20 vecākus dienasgrāmatus, izlaisti 60 jaunākie. ieraksti
lara dienasgrāmatā:
| Tuesday, October 7th, 2014 | |
| 21:25 | Esmu mājās. Aeroflote tomēr izrādījās laimīga izvēle - kamēr visas citas aviokompānijas savus reisus kancelēja, krievi vienā mierā lidoja, kavēšanās bija pavisam neliela. Jā, paceļoties lidmašīna kratījās un zvalstījās, un krita lielās gaisa bedrēs, bet tas jau tikai tāds brītiņš, kamēr tiek cauri mākoņiem. Tālāk viss bija labi. Laimīgi atkūlos mājās vakar vakarā, no gultas izlīdu šodien vakarpusē, izdzēru kafiju Pārdaugavas Fazendā, tagad atkal acis krīt ciet no noguruma. Viss. Pārējo pastāstīšu vēlāk. |
| Monday, October 6th, 2014 | |
| 10:23 | Iesprūdu. Nezinu, kad būšu mājās. Negants taifūns. Japāņi mani jau vakar atsūtīja uz Naritu, nakšņoju viesnīcā. Tas bija prātīgi darīts, jo vilcieni šodien nekustās. Tagad esmu lidostā, viss ir apstājies. Briesmīgi gribu mājās. Sēžu pie loga, skatos, kāds vējš un lietus plosās ārā. upd. Mēs lidosim. Tikai 30 min vēlāk nekā plānots. Tātad man ir iespēja tikt laikā arī uz Rīgas reisu. Mājas, mājas, es jau nāku! |
| Sunday, October 5th, 2014 | |
| 12:02 | Gribas mājās. Viss pabeigts, atklāts, nosvinēts. Līst lietus, šī ir mana pēdējā diena Japānā, un ir sajūta, ka laiks doties. Lūdzu, pieturiet īkšķus, lai rīt labi un viegli tieku mājās. Te ir taifūns, un sliktos laika apstākļos var nekursēt vilcieni un nelidot lidmašīnas. Baigi negribas iestrēgt kaut kur. Mājupceļš jau tāpat ir gana garš. |
| Friday, October 3rd, 2014 | |
| 09:44 | Šodien brīvdiena. Došos ekskursēt uz Kamakuru un Enošimu. Vakar papildināju savu darbu. Nu gan ir pilnīgi gatavs. Rīt atklāšana. slikti gulēju. Nav ziņu no mājām. Zinu, ka kaķis slimo, kaimiņi ved viņu pie vetārsta. Pēdējās dienās viņi neko neziņo, es uztraucos. Kaimiņiene domā, ka sūtīt īsziņas uz manu telefonu ir dārgi, neizdodas viņu pārliecināt, ka viņai tas neko nemaksā. Nu jā, man rādās slikti sapņi un neguļas. Savukārt mīļumiņš neziņo, kā klājas manam topošajam izstādes objektam. Esmu pārskaitusies un pārbijusies. Kas viņiem visiem noticis? Viņi nekad nav piedzīvoši, kā tas ir, kad zemeslodes otrā pusē gaidi ziņas no mājām? Jums tur Latvijā viss normāli? Mēģināšu atslābt un priecāties. Ir karsta diena, uzvilku vasaras svāciņus, došos skatīties pasauli. Vakar biju lieliskā ramen ēstuvē. Japāņi mani tur aizveda. It kā parasts ēstūzītis kādā parastā ielā, bet tur - vigaršīgākā ramen zupa, kāda jebkad ēsta. Un gatavo to nopietna izskata vīri melnos tērpos. Nenormāli garšīgi. |
| Wednesday, October 1st, 2014 | |
| 18:10 | Trienāles izstādes patika. Īpaši fotogrāfijas (Tsuchida Hiromi, Narahara Ikko - piefiksēju, lai atcerētos). Bija daudz visādi lieli klasiķi - nu tur Maļēvičs, Magrits, Vorhols, bet ar darbiem, kurus nebiju redzējusi. Bija darbi, kuru izpētīšanai vajadzīgs laiks un iedziļināšanās, bet laika man nebija daudz, tāpēc šis un tas palika neapgūts. Patika kopējā koncepcija un sadalījums nodaļās. Pirmā nodaļa - Klusums - lieliska. Tajā bija arī Vija Celmiņa. Nebija nekā lieka, nekādu sūdu, viss ar cieņu un jēgpilni. Tā daļiņa pilsētas, kuru esmu redzējusi (ap muzeju) ir ļoti glīta. Plaša un modīga. Daudz telpas, stilīgi. Parks, strūklakas, skulptūras. Nezinu kādēļ atgādina Čikāgu (arī to pilsētas daļu, kas ap muzeju). Jau tumšs. Jāsameklē stacija un jāceļo uz savu Fudžisavu. Vakarā laikam būšu mājās viena, jo saimnieks Tokijā kādā saietā. Dīvaini, cik stipri iedvesmo ceļš. Pavisam citas domas, citas idejas, milzīga vēlēšanās redzēt vēl vairāk, darīt vairāk, pagūt, dzīvot. Kur tas viss pazūd vienatnē mājās mitrās ziemas dienās? Kāpēc tad gribas tikai ēst un gaidīt, kad viss beigsies? |
| 13:03 | Traka diena jau no paša rīta. Sajaucu atslēgas kodu savam mākslas šķūnim, sacēlu kājās japāņus, beigās izrādījās, ka esmu divus ciparus apmainījusi vietām. Jezgai pa vidu izmirku lietū. Ar lielu kavēšanos esmu atkūlusies līdz Jokohamai, iešu skatīties izstādes. Atradu Stārbakšus, beidzot tieku pie tīkla. Katrs mans pīkstiens, izmantojot viesabonēšanu, ir nejēdzīgi dārgs. Tāpēc es te neko nerakstu. Savu mākslu pabeidzu. Ir ok, tikai tādu šķūnīti es varētu mierīgi piepildīt viena pati nedēļas laikā. Bet mēs tur esam četri mākslinieki. Baigā šaurības un saspiestības sajūta. Es gribētu strādāt vēl, bet nav kur likties. Šodien līst. Pelēka, dūmakaina diena Jokohamā. Tad nu eju uz muzeju. |
| Monday, September 29th, 2014 | |
| 20:37 | Ciba, tu mani dzirdi? Šis ir mans pirmais mēģinākums kaut ko iecibot no Japānas. Caur telefonu. svarīgākais - šeit ir patīkams karstumiņš. Šodien aizbraucu uz trīs vilciena pieturu attālumā esošo okeānu. Stundiņu pastaigājos, paskatījos uz sērferiem, pavēroju, kā puišeļi ķersta krabi, apēdu līdzi paņemto lanču, un paspēju saulē apsvilināt visas apģērba neapsegtās ķermeņa daļas. Japānā man uzreiz piemetās briesmīgs kaze. Kas ir kaze, es zinu, jo man Japānā vienmēr ir kaze un es eju uz aptieku meklēt kādu pretkaze līdzekli (šodien aptiekā nodejoju mazu deju, kuras mesidžs bija - lūdzu, lūdzu dodiet man kādus tūsku mazinošus deguna pilienus). Tie viņu ledainie gaisa kondicionētāji taču var nosaldēt cilvēku beigtu! Šņaukājos jau trešo dienu, deguns kā rācenis, galva pilna sāpēm un puņķiem. Gulēt nevaru, jo karsti un iesnas. Dzīvoju pie kāda pensionēta kunga. Man ir plaša istaba ar tatami. Ļoti labi ēdu. Daudz zivis un dārzeņi. Ēdu daudz un negausīgi, jo man viss garšo. Darbu taisu simts gadus vecā papīra noliktavā - tāds historical building. Ceru tuvāko dienu laikā visu pabeigt un mazliet paceļot tepat tuvumā. Tagad pirms naktsmiera iziešu pasēdēt uz balkoniņa un paklausīties cikādes. Rīt atkal būs gara diena papīrnoliktavas simtgadīgajos putekļos. Vakarā jūtos kā apēdusi spaini rūgtu zirnekļtīklu un gružu, jo visu dienu kāpelēju pa putekļainām sienām. Bet ir baigi forši. |
| Tuesday, September 23rd, 2014 | |
| 03:52 | Lietus. Pamodos. Šausminoši skaidras domas, pilnas visādām ļaunām iespējamībām, trauksme, sāpīgs ķermenis. Atceros visu, ko neesmu paspējusi izdarīt. Nojaušu visu, kas varētu neizdoties. Un tāpat vien bail no visa un par visiem. Kas tas ir? |
| Sunday, September 21st, 2014 | |
| 20:00 | Viss izdevās - ekskursija un tikšanās ar cilvēkiem. Bija sanākuši klausītāji, bija stāsti, bija labs laiks. Viesojāmies vēl arī šodien. Viss ir labi. Esmu nogurusi, bet mierīga un rāma. Kuras krāsniņa, silti. Vēl mazliet pastrādāšu un tad iešu gulēt. Tagad vajadzētu būt mierīgāk. |
| Tuesday, September 16th, 2014 | |
| 11:21 | Fantastiski. Nogulēju visu nakti bez pamošanās. Sapņus neatceros. Pamodos īsi pirms septiņiem moža, priecīga, stipra. Palasīju grāmatu, pavingroju, uztaisīju brokastis, piekārtoju māju, savācu mantas, ja nu gadītos šodien pēc darba kur aizklīst. Tagad strādāju kā tāds malacis. Kas notiek - kāda superlabvēlīga laika prognoze vai kas? |
| Sunday, September 14th, 2014 | |
| 05:06 | Mēness spīdina acīs zilu gaismu. Pamodos, aizgāju līdz ārdurvīm paskatīties, vai kaķītis nav pārnācis. Jā, kaķītis bija pie durvīm, ielaidu mājā, iebēru bļodiņā barību. Palasīju Cibu. Tagad sēžu mēness izgaismotā gultā un gaidu, kas būs tālāk. Rīts vēl īsti nav, būtu jāguļ. |
| Saturday, September 6th, 2014 | |
| 12:22 | izelpa Grūti noticēt, bet esmu iekārtojusi darbnīcas izstādi. Pēdējā brīdī notika brīnums un palīgos pieteicās D., bez viņas es netiktu galā ar bilžu karināšanu. Tagad divas dienas pa sešām stundām būšu zāles uzraudze. Tā taču ir laika jūra! Skaidrs, ka apmeklētāja nebūs neviena, bet es varēšu lasīt grāmatas, maketēt iekavētos darbus, nolakot nagus un domāt par dzīvi. Varbūt pat kaut ko pierakstīt. Varbūt sākt adīt ziemai cimdus? |
| Tuesday, September 2nd, 2014 | |
| 09:02 | Esmu ļoti nogurusi. Jāiztur šī diena, varbūt kļūs mierīgāk. Arvien grūtāk tikt galā ar spriedzi, tā atņem vēlēšanos uzsākt jebko. Gribētos brīvdienas. |
| Sunday, August 31st, 2014 | |
| 07:58 | Neko nelīdz, ja gulēt aiziet vienos. Tik un tā 3.30 mostos, acis platas, domāju visādas domas. Tā arī neizdevās aizmigt. Ap pieciem sāku šķirot fotogrāfijas projektam, ap sešiem izdzēru pirmo kafiju, septiņos gāju lasīt akmeņus (tam pašam projektam). Tagad nezinu, ko darīt - mēģināt aizmigt vai doties brokastīs. Kā, lūdzu, iemācīties gulēt? |
| Thursday, August 28th, 2014 | |
| 14:27 | uzrakstiet, lūdzu, kāds, ka viss būs labi. bet tikai tā, lai var noticēt. |
| 09:49 | dzīve parastā Esmu garā, garlaicīgā rindā, gaidu mašīnas tehn.apskati. Līst lietus. Man ir Statoil kafija un Ciba. Vēl 10 mašīnas pirms manis. Ļoti nāk miegs. |
| Monday, August 25th, 2014 | |
| 21:39 | dienas atskaite Visu daru. Sāku no viena gala un daru. Ceru nokļūt visiem darbiem arī otrā galā. Dienā pa ceļam uz V-ielu samērcēju vasaras kurpītes pilnīgi un galīgi. Iegāju vistuvākajā veikalā un nopirku pirmos kaut cik pieņemamos zābakus un turpat veikalā arī uzvilku staigāšanai. Gribētos vēl kādu siltu dieniņu šogad. Lūdzu. |
| Thursday, August 21st, 2014 | |
| 04:54 | Kāpēc gulēt ir tik grūti? |
| Sunday, August 10th, 2014 | |
| 19:16 | Nupat gultā atradu beigtu putniņu. Tas bija gādīgi nolikts līdzās manam spilvenam. Kaķītis visādi izrāda savu mīlestību un rūpes. Bet es, nepateicīgā sieviete, viņu bieži pametu uz vairākām dienām ieslēgtu darbnīcā pie ūdens un sausās barības. Atkal jau pārāk reti esmu mājās. |
| Friday, August 1st, 2014 | |
| 11:22 | trīsstūri Sasodīts, viņiem bija taisnība! Ir viens no tiem retajiem brīžiem, kad es gribētu, kaut atcerētos kādu noderīgu formulu un varētu izrēķināt... es pat nemāku izstāstīt, ko tieši man vajag izrēķināt. Tikai miglaini atceros kaut kādus trīsstūrus, kvadrātus, taisnstūrus un to, ka vispār bija iespējams kaut ko aprēķināt, ja ir zināmi daži dotie lielumi. Bet rēķināt es nemāku. Tagad nāksies izlīdzēties ar intuīciju. Kā parasti. Bet viņiem - skolotājiem - tomēr bija taisnība, kad teica, ka dzīvē jums, bērni, reiz rēķināšana noderēs. Nu kā lai es saprotu, vai 850 m lentas uz 3 m objekta ir daudz/maz/pietiekoši? |