lara's LiveJournal
 
[Jaunākie ieraksti] [Kalendārs] [Draugi]

Tu redzi 20 vecākus dienasgrāmatus, izlaisti 40 jaunākie. ieraksti lara dienasgrāmatā:

    [ << 20 vecākus -- 20 jaunākus >> ]
    Saturday, January 10th, 2015
    20:20
    Tā vietā, lai pavadītu normālu sestdienu, darot darbus, kas nav darba darbi, es tomēr gandrīz visu dienu esmu sēdējusi pie datora un maketējusi darbam e-grāmatiņas. Darāmā tuvākajiem mēnešiem sarodas arvien vairāk. Tie ir labi darbi, interesanti, tādi, kurus vēlos darīt. Bet to blīvums gan ir biedējošs.

    Tagad izslēdzu gaismas, skatos, kā ārā snieg. Ļoti gaišs. Gandrīz vai varētu iziet ārā pastaigāties.
    Sunday, January 4th, 2015
    13:38
    Svētki pagāja vienā lielā svinēšanas ņudzeklī, mājās nemitīgi kāds viesojās, notika klusākas un skaļākas ballītes, tagad ir patīkams nogurums, un šī diena būs veltīta rāmai atpūtai un pastaigām pa puteni.
    Tuesday, December 30th, 2014
    23:45
    Katru rītu apņemos, ka vakarā noteikti iešu gulēt ātrāk. Tad atnāk vakars un tad jau arī nakts, un apņemšanās izčākst kā nebijusi.
    Monday, December 29th, 2014
    01:12
    Jūs šovakar tik daudz interesantu stāstu esat sarakstījuši.
    Man bija gara un laba diena, neprātā daudz visa kā vienai dienai, bet vairs nav spēka to pierakstīt.
    Wednesday, December 10th, 2014
    21:30
    Paldies, sanāca ļoti jauks ābolu saldais, kurā bija pa druskai no visa, ko šeit ieteicāt.
    Un vēl šī bija laba diena. Mazliet pastrādāju un daudz saimniekoju. Uzcepu piparkūkas no Skrīveru mīklas. Ļoti garšīgas. Man patika rudzu ar ķimenēm, bet klasiskajām arī ne vainas. Stipras. Būs jānopērk vēl kādas citas garšas mīkla.
    Ir ļoti jauki būt par mājsaimnieci laiku pa laikam. Bez pārspīlējumiem.
    12:54
    ko pagatavot no āboliem?
    Šajā gandrīz brīvdienā es varētu kaut ko pagatavot no iekrātajiem āboliem. Tie ir no Parka rudens ražas atlikušie šķībi greizi, pumpaini, acaini, skābi āboli. Gribētos kaut kādas ābolmaizītes vai ko tamlīdzīgu. Plātsmaizi klasisko manā plītī izcept nevar (draņķīga plīts, kas sadedzina kūkām malas un vidu atstāj jēlu), bet var mazāka izmēra cepumiņus. Vienkārši gribētos karstu ābolu un kanēļa smaržu pa visu māju, un tad apēst kaut ko garšīgu. Tikai, lai nav sarežģīti un laikietilpīgi. Varbūt jums ir kāds padoms neliela izmēra supervienkāršam kaut kam ceptam no āboliem?
    Monday, November 17th, 2014
    16:44
    Kārtojot zirnekļainos kaktus, atradu vairākus neapgleznotus audeklus un kaudzīti ar apakšrāmjiem. Par brīvu virsmu trūkumu vairs nevaru sūdzēties. Būtu tikai spēks un laiks to visu apgleznot. Lielāko dienas daļu esmu pavadījusi pa druskai gleznojot un daudz domājot, ko un kā gleznot tālāk. Nekas vēl nav skaidrs. Bailes no plaknes. Ja nav telpas, es jūtos kā apmaldījusies.
    Sunday, November 16th, 2014
    15:21
    Jau tagad - īsi pirms pusčetriem pēcpusdienā - ir pārāk tumšs gleznošanai. Esmu sagatavojusi iestrādes, lai varētu turpināt mālēt arī pie elektriskās gaismas. Tomēr gleznošana gada vistumšākajā laikā ir sarežģīts pasākums. Brīžiem šķiet, ka acis samežģīsies no sasprindzinājuma. Labi, vēl pakrāsošu rāmjiem maliņas un tad taisīšu pelnītu pauzi.
    Thursday, November 13th, 2014
    16:01
    Šodien es neko nevaru. Nevaru pastrādāt, nevaru pakustēties, nevaru saņemties. Es jūtos tieši tā kā ārā izskatās. Pelēks un drēgns. Būtu bijis tikai godīgi, ja visu dienu gulētu.
    Monday, November 10th, 2014
    15:51
    Es biju uz dzejkoncertu. Es raudāju. Mazliet arī smējos. Beigās apskāvos. Man nebija līdzi puķu. Bet man ļoti patika.
    Tuesday, November 4th, 2014
    23:40
    Pēc perf. ir tāds nogurums, ka sēžu pie gultas un nav spēka ielīst zem deķa. Man šķiet, ka redzēju zālē Vilibaldi. Rīt- pauze, parīt - performēsim atkal. Un pēc tam es gleznošu katrā brīvā brītiņā.
    Thursday, October 30th, 2014
    13:21
    melnie pirkstiņi
    Vakar uztaisīju glītu manikīru, bet, mājās aizgājusi, plikām rociņām saplosīju un apēdu granātābolu. Ādā iesūcās granātābolu sula, kas vairs nav izbalināma ne ar citronu sulu, nedz ar jebkādu briesmīgu beršanu. Tagad man tādas rokas, it kā es nedēļu būtu ar nagiem plēsusi kartupeļus no melnas, melnas zemes. Mīļais Cosmo, saki, lūdzu, vai līdz sestdienai tas melnums varētu kaut kā izbalēt? Man jāpiedalās pasākumā, kur vajadzēs publiski rādīt rokas.
    Wednesday, October 29th, 2014
    11:48
    ko es šogad neredzēju
    Šis ir rekordgads kultūras pasākumu neapmeklēšanā. Es neaizgāju uz Viju Celmiņu, Stūra māju, uz Gustavu Kluci neaizgāju un vispār gandrīz ne uz vienu izstādi neaizgāju, un uz izrādi laikam biju kādu vienu pavasarī, nemaz jau nerunājot pat koncertiem. Filmas neskatos ne kinoteātrī, ne mājās. Pa drusciņam lasu no bibliotēkas paņemtas grāmatas. Citādi esmu tuvu tumsonībai. Toties šogad esmu sataisījusi neparasti daudz pati savas mākslas. Kā paspēt redzēt/dzirdēt/izlasīt to, ko dara citi?
    Friday, October 24th, 2014
    12:04
    E-grāmatu maketēšana mani ir tā aizrāvusi, ka sēžu pie kompja līdz vēlai naktij un spēlējos ar tekstiem. Vēl daudz jāapgūst, bet kaut kas sāk sanākt. Sen neesmu tā priecājusies par mācīšanos.
    Sunday, October 19th, 2014
    16:31
    Pēc visām joņošanām un drudžainajām darbībām viena šāda mājsaimniecības diena ir ļoti svētīga. Uz brīdi esmu viena pati. V. aizbrauca pie sevis uz darbnīcu, kaimiņi devās ciemos pie radiem, kaķis izgājis pastaigāties. Mājās esmu tikai es. Un pēkšņi man ir milzīga iedvesma tīrīt un kārtot, mest laukā aizpērnās, pustukšās makaronu pakas, mazgāt puķu podus un pārbīdīt mēbeles. Ir iekurtas visas trīs krāsnis, māja ir silta un mīlīga. Uzcepu ķirbi, sanāca ļoti garšīgs. Izmazgāju drēbes. Žēl, ka ārā tik slapjš, citādi būtu grābusi lapas. Nekas, tagad mazgāšu grīdas.
    Sākot ar rītdienu, katrā brīvākā brītiņā ir jāglezno, citādi nepaspēšu. Bet šodien es spēlēju mājās.
    Saturday, October 18th, 2014
    23:13
    Katru dienu notiek ļoti daudz visa kā. Ātri, koši, intensīvi. Es nepaspēju pierakstīt. Tikai dzīvoju.
    Monday, October 13th, 2014
    22:28
    Pirms nedēļas atgriezos no ceļojuma. Neesmu ne izkrāmējusi koferi, ne iekopējusi dotorā bildes. Nav laika. Septiņās dienās noticis daudz visa kā, un ceļojums šķiet tāla pagātne. Trakums, cik ātri viss joņo!
    Thursday, October 9th, 2014
    05:10
    Jau pamodos, gulēt vairs negribas. Līst lietus, ārā vēl tumšs, un šis ir manas dzimšanas dienas rīts. Kaķītis guļ blakus zem segas, ķepiņām apkampis manu plecu un murrā. Skatos pirmos apsveikumus facebookā, domāju dienas plānu. Šoreiz neko nesvinēšu, ar ceļojumu jau jūtos visu nosvinējusi. Bet tik un būs mazliet svētki. Darbs, kustību pulciņš, pašā vakarā - jaunā izstādes objekta taisīšana. Būs intensīva diena - tāda, kādas man patīk.
    Tuesday, October 7th, 2014
    21:25
    Esmu mājās. Aeroflote tomēr izrādījās laimīga izvēle - kamēr visas citas aviokompānijas savus reisus kancelēja, krievi vienā mierā lidoja, kavēšanās bija pavisam neliela. Jā, paceļoties lidmašīna kratījās un zvalstījās, un krita lielās gaisa bedrēs, bet tas jau tikai tāds brītiņš, kamēr tiek cauri mākoņiem. Tālāk viss bija labi. Laimīgi atkūlos mājās vakar vakarā, no gultas izlīdu šodien vakarpusē, izdzēru kafiju Pārdaugavas Fazendā, tagad atkal acis krīt ciet no noguruma. Viss. Pārējo pastāstīšu vēlāk.
    Monday, October 6th, 2014
    10:23
    Iesprūdu. Nezinu, kad būšu mājās. Negants taifūns. Japāņi mani jau vakar atsūtīja uz Naritu, nakšņoju viesnīcā. Tas bija prātīgi darīts, jo vilcieni šodien nekustās. Tagad esmu lidostā, viss ir apstājies. Briesmīgi gribu mājās. Sēžu pie loga, skatos, kāds vējš un lietus plosās ārā.

    upd. Mēs lidosim. Tikai 30 min vēlāk nekā plānots. Tātad man ir iespēja tikt laikā arī uz Rīgas reisu. Mājas, mājas, es jau nāku!
[ << 20 vecākus -- 20 jaunākus >> ]
About Sviesta Ciba