NAV
Īstenībā es jau runāju! Man ieteica griezties pie psihoterapeita, jo kukaiņus nostādīju augstāk par cilvēkiem. Jo es neapzināti ceļot kautkādas barjeras un man ir iestājusies sava veida dzīves krīze! Ka tā varētu būt pavasara depresija.
Es par to smaidīju. Iekšēji. Kāda depresija? Kāda krīze?
Nekas no tā man nav!
Bet man kaut kā trūkst. Varbūt miega... Varbūt miera... Varbūt kāda cilvēka... Varbūt patstāvības/pastāvības... Bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka man ir krīze!
ES NEZINU, KAS AR MANI NOTIEK!
Ek! Miegainība!
bet par kukainjiem viss oki. vieniigi: visu ar meeru :))
Arii kaut kaadi svaru kausi tika mineeti shodienas sarunaa ar psihologji. Vinja teica, ka kaut kas ar maniem kausiem nav taa...
Un viss taalab, ka teicu, ka kukainji man svariigaaki par cilveekiem.
Ne jau vissus kopumaa... Ir iipashi cilveeki... Bet tie jau nevar buut iisti... Jo cilveeki ir nezheeliigi, cieti, reegi...
Pati melone ir visa sakne... Un viss, kas ir veidots no meloneem ir kruta!:)))
Bet kaa tad paliek ar persikiem?
Un kausi ir ziedu skaistums! Bet ziedi jau nesver kaut kaadu tur dziives gudriibu vai dziivi vispaar... Ziedu kausi sver bites kaaju pieskaarienus un veeja glaastus! Ziedu kausi ir sveeti!:))