Vīrietis
1. Ir liela vēlme viņu saukt par - mans...
2. Jūtama jau padziļināta pieķeršanās no manas puses...
3. Ir parādījusies mātišķa vēlme aizsargāt :)))
4. mēs esam kopā
5. es esmu laimīga ar viņu
6. viņš ir mīļš, dažreiz pārāk aizsargājošs (varbūt tā ir nepierastība)
Un vispārīgi - ir labi tā... zināt, ka kāds arī ilgojas pēc manis, nevis tikai es esmu tā, kurai sirsniņa žņaudzas... kaut kā tā.
Viņš noskuvās un es biju šokā. No tā, cik viņš likās svešs. Laikam jau biju pieradusi pie bārdiņas:)
Bet tad... Viņš izskatījās jaunāks. Maigāks...
Viņa lūpas... Mmmmm.. Viņam ir skaistas, siltas lūpas! Brīžiem bija vēlme pielipt viņām un tā palikt kādu laiku:))))))
Un es sadrūmu, jo man tad bija jābrauc prom. Un es skatījos uz viņu un jūsmoju, jo viņš izskatījās skaists. Un es sajutu greizsirdību uz visām tām zināmajām un nezināmajām meitenēm, sievietēm utt, kas viņu satiks, kas uz viņu skatīsies!
Ārprāc. Cik es biju muļķīga! Vienīgais, par ko varēju domāt - ko gan viņš manī ir atradis?
Dažreiz man šķiet, ka moku viņu ar savām skumjām, kas ne no šā ne no tā piezogas un kādu laiku mani tur savās aukstajās rokās.
Dažreiz man bail viņu aizbaidīt, izrādot savu lielo pieķeršanos. Un tad es mēģinu būt vēsa... Bet - es negribu!
Kaut gan - arvien (vēl joprojām)ir tās bailes, ka viņš arī nebūs gatavs... man, manai pasaulei, manām jūtām utt...
Un es šad tad iedomājos, varbūt es vēlos par daudz? Un vispār - cik daudz es drīkstu vēlēties?
Nezinu, kas ir noticis, bet manī ir kaut kas tāds, ko derētu dabūt laukā, jo man šķiet, ka vairs neesmu tā, kas biju... kas vispār esmu.
Jā, vīrietis miegā teica:
"Nāc pie manis, manu zaķīti, manu kaķīti, manu mīļumiņ... Kā es Tevi mīlu!"
Nu vo, un iestājās neveikls klusums... Manī... Jo es biju pārsteigta.. Kuru tad viņš mīl?
Mani? Ai, nē...
Nu vo.
Tagad tikai atliek zīlēt, vai aizmirst, vai padoties... vai arī vienkārši... kaut ko...Nezinu. Jāpaņem laiks pārdomām.
Bet, varbūt es tā vienkārši nemaz nemāku?
2. Jūtama jau padziļināta pieķeršanās no manas puses...
3. Ir parādījusies mātišķa vēlme aizsargāt :)))
4. mēs esam kopā
5. es esmu laimīga ar viņu
6. viņš ir mīļš, dažreiz pārāk aizsargājošs (varbūt tā ir nepierastība)
Un vispārīgi - ir labi tā... zināt, ka kāds arī ilgojas pēc manis, nevis tikai es esmu tā, kurai sirsniņa žņaudzas... kaut kā tā.
Viņš noskuvās un es biju šokā. No tā, cik viņš likās svešs. Laikam jau biju pieradusi pie bārdiņas:)
Bet tad... Viņš izskatījās jaunāks. Maigāks...
Viņa lūpas... Mmmmm.. Viņam ir skaistas, siltas lūpas! Brīžiem bija vēlme pielipt viņām un tā palikt kādu laiku:))))))
Un es sadrūmu, jo man tad bija jābrauc prom. Un es skatījos uz viņu un jūsmoju, jo viņš izskatījās skaists. Un es sajutu greizsirdību uz visām tām zināmajām un nezināmajām meitenēm, sievietēm utt, kas viņu satiks, kas uz viņu skatīsies!
Ārprāc. Cik es biju muļķīga! Vienīgais, par ko varēju domāt - ko gan viņš manī ir atradis?
Dažreiz man šķiet, ka moku viņu ar savām skumjām, kas ne no šā ne no tā piezogas un kādu laiku mani tur savās aukstajās rokās.
Dažreiz man bail viņu aizbaidīt, izrādot savu lielo pieķeršanos. Un tad es mēģinu būt vēsa... Bet - es negribu!
Kaut gan - arvien (vēl joprojām)ir tās bailes, ka viņš arī nebūs gatavs... man, manai pasaulei, manām jūtām utt...
Un es šad tad iedomājos, varbūt es vēlos par daudz? Un vispār - cik daudz es drīkstu vēlēties?
Nezinu, kas ir noticis, bet manī ir kaut kas tāds, ko derētu dabūt laukā, jo man šķiet, ka vairs neesmu tā, kas biju... kas vispār esmu.
Jā, vīrietis miegā teica:
"Nāc pie manis, manu zaķīti, manu kaķīti, manu mīļumiņ... Kā es Tevi mīlu!"
Nu vo, un iestājās neveikls klusums... Manī... Jo es biju pārsteigta.. Kuru tad viņš mīl?
Mani? Ai, nē...
Nu vo.
Tagad tikai atliek zīlēt, vai aizmirst, vai padoties... vai arī vienkārši... kaut ko...Nezinu. Jāpaņem laiks pārdomām.
Bet, varbūt es tā vienkārši nemaz nemāku?
Labi, njemshu veeraa:) Meeginaashu, jo vinjsh tieshaam ir cilveeks, kuraa saskatu potences:))) Potenciaalu:)) Potenciaalo...
Mmmmm...
Atslābsti. Izskatās, ka tu pati kaut ko izdomā un tad streso. Nemokies. Un nemoki viņu.
Ak...
Pladies!
Bet sajūta ir fantastiska! Vaine?
Es iemācījos pateikt ES TEVI MĪLU un nebaidīties.
vienmeer jau ir nepiecieshams kaads laika spriidis, lai juutas noseestos! tad tikai saprot, kas un kaa...
bet pashlaik! ik mirkli gribas buut kopaa. diemzheel, tas nav iespeejams un taapeec ir gruutaak. Tomeer, jaamaacaas arii pacietiiba!:) Labs naak ar gaidiishanu:)))
Izbaudam!
Es pavisam nesen sapratu, kā laiks palīdz, es vienas dienas laikā no absolūtas nepārliecinātības par to, kā tad īsti ir, bez viņa palīdzības, tikai atbrīvojot savu prātu, atradu patiesību un tapu jo laimīgāka. Nav vērts šaubīties.
:) vārdos grūti visu pateikt. Es rakstu.
jaa, vaardos ir gruuti izteikt:)
un, sagaidi gan! Ir jau vinji to pelniijushi:)))
Man gan veel jaagaida pailgi. Nu nekas...
Nostiprinaasies sajuutas, juutas:)))
Par ko Tu shaubiijies?
Tagad vienkārši zinu. :) Un man dikti bieži šķiet, ka viņš ir ideāls. :)
Bet tagad ir labi!!!???
Ideaals vinjsh ir Tev! Veelu Tev vislabaako:)))
Tagad ir ļoti labi, lieliski, fantastiski un vipār ir tik ĻOTI :))))
Tev arī vēlu visu cik labi vien var būt; laimi, prieku, mākoņus, un mīļas vasaras puķes; visu, kas skaists Tavai sirdij. :)