Vai beidzot ausīs tā diena, kad Vidzemes druvas vairs nelies savu svētību pār bāliem, drebošiem nastu nesējiem dzīvniekiem, bet gan cilvēkiem, brīviem, laimīgiem cilvēkiem? - Jūs visu tautu cēlākie! Jūs, kas esat īstā cilvēce, paceliet savas balsis līdz ar mani! Nemeklējiet vairs objektus savai līdzcietībai viņpus okeana! Savienojieties un sakiet tiraniem, ka viņu rīcība ir nekrietna. Sakiet to skaļi, atkārtojiet nenogurstot, ka tas, kas pazemo savu brāli, stāv daudz daudz zemāk par niknāko zvēru. Pierādiet apstulbotajiem mantkārīgajem cilvēkiem, ka viņu pašu labums, viņu pašu un viņu bērnu drošība prasa būt cilvēcīgiem. Beidzot jūs vajadzēs uzklausīt, un varmācībai, sveloša kauna pārņemtai, būs jābēg atpakaļ ellē.
Katastrofa, kas izšķirs latviešu likteni, lai kāda būdama! Es nolieku šo savu darbu cilvēces acu priekšā kā dokumentu tai briesmīgajai prāvai, kuru nākotne agri vai vēlu uzsāks pret manas tēvzemes apspiedējiem. Lai nākotne tiesā! - Tā reiz tiesās! Drebiet, savu brāļu tirani! Briesmīgi tā tiesās - un drīz!