Centos sasprindzināt atmiņu, lai atcerētos, kurā tad nu Brīvības ielas pusē savulaik atradās Аерофлот kases, kad man ieziņoja, ka tās esot bijušas iekš viesnīcas Rīga. Un kā tad nu tur bija?

Bet vispābā (feini lasās) vēlējos uzrakstīt par nogurumu. Pasūroties (pārlasot šo vārdu, rodas asociācijas ar biezpiena Sūreli).

Pēdējās nedēļas mani nīcina ārā nogurums. It kā nekas jau tāds ekstra nav noticis. Brīvdienās var gulēt aizvien, kā viens sirds vēlas un meita atļauj (parasti līdz desmitiem/vienpadsmitiem). Noslimoja gan kādu laiku tā pa riktīgam. Sākumā kaut kāds vīruss komplektā ar zobiem lika padzīvoties pa slimnīcu, bet tagad sazin kādas pēcpotes komplikāciajs. Taču, arī tas tiešā veidā uz nogurumu atsaukties nevarēja.

Darba dienās ceļos kā ierasts. Darbā sevišķi ilgāk arī nepalieku. Laikam pat mazāk. Fiziskā tipa nodarbes klāt nav nākušas. Nost arī ne.

Vienīgais cēlais izskaidrojums ir tas, ka uz vecumu kļūstu dumjš nē, bet vairāk atkarīgs no sava psihiskā stāvokļa. Erm. Nu, ķermeniskā labsajūta aizvien vairāk pakārtojas emocionālajai.

Un, vot, emocionālā visa manā burkā esošā (pardon, bijušā) labvēlīgi noskaņotā herņa ir kaut kur aizgājusi tarakānus stumdīt.

Un, aiz kam es to visu rakstu? Elementāri, Mendelson - man tagad būtu jāstrādā, bet, uztaisot datu importu es tagad iešu pīpēt un pēc tam gulēt. Ibo acu plakstiņi kretīniskā kārtā klapē aizvien biežāk.

Ā, un vēl. Esmu padirsis kaut kur arī vēlmi soušalaizoties. Darbs - mājas ir gana labs maršruts manā tagadējā dzīvē. Iņ un jaņ, tā teikt. Un, ja nu pa ceļam sanāk kaut kur ieskriet, tas beidzas ar piedzeršanos. Pilnīgi neapzināti organisms sāk nejēdzīgos tempos konzūmēt alkocholu, jo zin, ka tik drīz pie tā klāt atkal netiks.

Nez, ko šai sakarā teiktu mūsu Īrijā satiktais sērfotājonkulis?

Par kasēm - labajā, skatoties no VR, tur, kur kādreiz bija Zemes banka un tagad ir Hansabanka.

Par pārējo - nu, var jau padomāt, ka Tev ziemas miegā gribas doties (pats vainīgs, ka niks tāds :D). Taču es tomēr teiktu, ka psihoemocionālā puse drīzāk ir no fiziskās atkarīga. Var aiziet pie ārsta un pataisīt analīzes, hronisks nogurums var liecināt arī par kādu hronisku slimību, teiksim, aknu kaiti.

Par šmigu - vai nu atradīsi līdzsvaru, vai nodzersies :P

Tas varbūt bija kaut kad agrāk, bet ilgus gadus (80-to beigās un 90-to sākumā) Aeroflot kases bija Rietumu bankas mājā Brīvības 54.

Hmmm... Kkā man negribas Tev ticēt ;) A mok bija divas kases?

Kas nu kuram ilgs ;)

imho, minētajā Brīvības/Raiņa stūrī bija neba visus padomjlaikus, bet tajā otrajā vietā - tikai dažus gadus, un vai tik ne kopā ar vēl citām lidkasēm.

Nu par sošalaizošanos pilnībā piekrītu; ieliec vēl šajā "mājas - darbs - mājas" riņķī lekcijas un aplis ir noslēdzies. Man (iespējams tev a') vairs tik izmisīgi nav vajadzīgi citi mazāk pazīstami cilvēki līdzās, jo savas vajadzības tiek realizētas ģimenes lokā.
Par nogurumu - laiks tāds; tumšs slapjš un auksts, - tagad tikai alā uz ziemas miegu ielīst nevis grandiozos tūkstošgades plānus bīdīt.

Gandrīz pēdējā brīdī, bet tomēr sveicieni vārdadienā :D

Esmu padirsis kaut kur arī vēlmi soušalaizoties. - a vot šitais gan ir absolūta taisnība.

Un ko man tagad darīt? Nēnu, tu neturi sveci zem pūra :)