Taisījos iet laicīgi gulēt, bet izgāju ārā ap deviņiem un tikai pusnaktī ienācu iekšā. Burrrrvīgs vakars. Vispirms pabaroju odus, bet vēlāk to vairs tikpat kā nemaz nebija, laikam paēduši aizgāja gulēt. Minka kompānijas pēc iznāca līdzi ārā, lai pajoņotu pa dārzu, kamēr biju pievērsies smaidīgai sarunai un pēc tam debess ķermeņiem.

Es tikai nesaprotu maijvaboles. Dabā taču viss ir perfekts. Evolūcija feilerus drīz vien eliminē. Bet maijvaboles. Kāpēc tās ir tādas? Kāpēc tās lido tik smagi? Kāpēc tās triecas lapās, zaros un mājas sienā? Ja tās tumsā neredz, kāpēc tās lido tumsā? Kāds dabai bija funktieris ar maijvabolēm?

Bet tur – augšā.. Venēra kļūst gan mazāka, gan lielāka vienlaikus – tā tuvojas Zemei, bet reizē arī samazinās tās apgaismotā daļa, tā dilst. Paradokss – jo mazāka Venēras apgaismotā daļa, jo spožāka tā ir pie debesīm. Skatoties no Zemes, Venēra ar katru dienu arvien vairāk tuvojas Saulei, līdz 6. jūnijā tā būs tieši priekšā Saulei – būs Venēras tranzīts. Ļoti ceru, ka tā būs diena bez mākoņiem. Varbūt pat sarīkošu kādu publisko pasākumu ar Saules vērošanu, jo nākamā tāda iespēja būs tikai pēc 105 gadiem, var nesagaidīt.

Saturns kā vienmēr smuks – gredzenu karalis. Tas gan kļūst mazāks, jo attālinās no Zemes, tomēr, pat neskatoties uz gaišajām debesīm, izdevās saskatīt piecus pavadoņus. Interesanti, ka tas tikai 10° augstāk par Venēru, bet redzamība krietni labāka – Kasini sprauga pavisam skaidri redzama. No 1.3 miljardu kilometru attāluma. :))

Vēl bija Mēness, bet nu.. Mēness ir Mēness, ko tur.

Bilžu gan nebūs, man vēl nav vajadzīgo skilu, rokas dreb un vissirslikti. Tikai īss video ar Venēru, jo tā drīzumā pievērsīs sev lielu uzmanību (sievietes..).

Vēl es vienkārši ilgi sēdēju un neko nedarīju. Man laikam viss patīk.

tāks, esmu beidzot dalasījis rakstnieka gigolašvili eposu par gruzīņu narkomāņiem un man vairs nav ko palasīt pāris stundas rīta pusē. ņemsim talkā klab.lv megaerudītos litratūrpētniekus, kuriem parasti pietiek ar intuīciju un priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Vakarā istabā pogo lakstīgala, reizēm ierejas kāds sargsuns, no rīta strazdu dziesmas.

Internetos ir vairākas putnu ligzdu vērošanas kameras, un tās var izmantot arī citiem mērķiem – vienkārši dabas balsij un putnu ballei.

Ligzdas tiek novērotas, lai vairāk uzzinātu par putnu sugas dzīvesstilu, uzvedību perēšanas un cālēnu barošanas laikā, barības vietām, par pašu barību. Labi resursi tādam nolūkam ir vietējais dabasdati.lv forums un igauņu looduskalender.ee, kur uzzināt svaigāko informāciju. Populārākās ir mazo ērgļu dzīvi novērojošās kameras, bet ir arī citas.

Mazie ērgļi (Aquila pomarina) ir diezgan apdraudēta suga, pasaulē ligzdo ap 16000 pāru, bet visvairāk – 20% (!!) no tiem ligzdo pie mums Latvijā. Mazliet mazāk Baltkrievijā, tad Rumānijā, Polijā un Lietuvā. Citur jau krietni mazāk.

Ligzdu video skatos (vai lielākoties klausos) ar VLC, bet dažiem strīmiem ir arī Flash pleijeris.

• Mazo ērgļu kamera Mētrienā (Mētra un Mačo) – Mētra perē divas oliņas. Mačo ik pa laikam atnes kādu peli vai grauzēju. Dažreiz mātīte tad aizlido ēst citur un tēviņš paliek perēt.
  • http://www.pomarina.lv/
  • mms://wm.tiesraides.lv/lu1
• Mazo ērgļu kamera Igaunijā (Eha un Koits) – Eha perē vienu oliņu, Koits viņai lielākoties nes vardes. Gandrīz katru dienu viņu ligzdu apciemo sīļu pāris, kas cenšas tikt pie olas pusdienās.
  • http://pontu.eenet.ee/player/konnakotkas.html
  • rtsp://193.40.133.138:80/live/konnakotkas
• Mazo ērgļu kamera Igaunijā (Tuuli un Remo) – pagājušajā gadā skatījos tikai šo ligzdu, jo pārējās dažādu iemeslu dēļ nekas nenotika. Tuuli perē vienu olu. Pagājušajā viņiem bija divas olas, izšķīlās viena un no tās izauga Tormi (vētra, mātīte).
  Visus ligzdas pagājušā gada notikumus var aplūkot īsā filmiņā.
  • http://pontu.eenet.ee/player/tooni.html
  • rtsp://193.40.133.138:80/live/tooni
• Melno stārķu kamera Igaunijā (Tiina un Tiits) – bija četras oliņas, šonedēļ izšķīlās trīs cālēni. Pagājušajā gadā tur izauga četri jauni melnie stārķi.
  • mms://tv.eenet.ee/kurg
• Zivjērgļu kamera Igaunijā – lieli un skaisti putni. Pašlaik abi uz pārmaiņām perē trīs oliņas. Atšķirībā no mazajiem ērgļiem, zivjērgļi neuzvedas tik skaļi, kad gaida pārlidojam otru. Kamera ir diezgan vējainā vietā (droši vien augstu koka galotnē), taču tai ir vislabākā skaņa. Zivjērgļi man šķiet diezgan ziņkārīgi putni.
  • http://pontu.eenet.ee/player/kalakotkas.html
  • rtsp://193.40.133.138:80/live/kalakotkas
• Zivjērgļu kamera Latvijā – šo atradu nupat, tas ir Latvijas un Igaunijas kopprojekts "Ērgļi pāri robežām". Kameras novietojuma dēļ gan nevar redzēt, kas īsti notiek pašā ligzdas dziļumā, taču pēc čiepstēšanas saklausīju, ka tur ir vismaz divi cālēni. Paaugsies, varēs redzēt.
  • http://pontu.eenet.ee/player/zivju-erglis.html
  • rtsp://193.40.133.138:80/live/zivju-erglis
• Klijānu kamera Igaunijā – viņi ir okupējuši kādu jūras ērgļu ligzdu. Neko daudz par klijāniem nezinu, tiek perētas divas oliņas.
  • http://pontu.eenet.ee/player/kotkas.html
  • rtsp://193.40.133.138:80/live/kotkas
• Jūras ērgļu kamera Kolkā – ligzda gan nav apdzīvota, jo ērgļi to iekārtoja, bet tomēr pārvācās uz kādu citu vietu vai arī izlēma, ka šogad atpūtīsies, taču tas savā ziņā arī ir pluss, jo tāpēc tur ir tikai meža skaņas. Vienu ērgli es tur reiz tomēr pamanīju, lai arī tikai uz sekundi. Jūras ērgļi ir milzīgi putni.
  • mms://tv.eenet.ee/juras-erglis

Latviešu mazā ērgļa kameras mērķis uzstādīšanas ir savākt datus pētījumu veikšanai, savukārt igauņu kameras, cik zinu, pārsvarā vai tikai ir straumēšanai internetos un iedzīvotāju priekam, tāpēc arī skaņa un attēls ir kvalitatīvāks.

Kādu no tām var izvēlēties un atstāt uz nakti spēlējam. Varbūt nepamodinās pirms laika.

Izmantojot gadījumu, aicinu parakstīties zem Latvijas Ornitoloģijas biedrības vēstules Ministru prezidentam par to, lai Latvijā aizliegtu mežizstrādi pavasarī, kad putni ligzdās dēj olas, perē un audzina mazuļus. Tas ir nežēlīgi.
necertpavasari.lv