la_cumparsita

Ātrais jautājums - Kā gatavojiet auksto zupu? Kādas sastāvdaļas?

Tagad man uz galvas ir orandžs karē.
Staigājošs luksafors, ziniet.

Parādīju Sidziņai Alni Stakli.
Vismaz uz vienu vīrieti mums gaumes sakrīt.

Un vēl viņa teica, tā meitene - dejotāja, ka sacīt/domāt - es neprotu, man nesanāk, esmu neglīta, vai kaut kas manā ķermenī ir nepilnīgs, ir lepnība, ka tā ir klaja un graujoša lepnība.

Pēc rītdienas dvēseles un miesas sajūtas uzlabosies. Šis laiks starp abiem aptumsumiem... ir pat vairāk kā saežģīts - neparasts un sarežģīts.
Un pēc šīs nedēļas nogales jūtos izmesta, esmu kā izmesta, esmu izmesta.
Jākrāso mati, šoreiz jākrāso, ne jātonē.
gribu dejot... visu laiku dejot...
līdz spēku izsīkumam dejot...
tad raudāt un mīlēties.
tagad varu tikai raudāt

Sevis iepazīstināšana ar sevi, trakas dejas, traki smiekli, no šausmīgi nesmukas līdz dievietei, meditācija ar orgasmu un asarām finālā, valdzināšana, stāja, seja, strip deja... ar ķermeni un emocijām, un tas ir grūti. Ļoti, ļoti grūti.
Neticama nedēļas nogale, kā lielisks, bet īss mīlas romāns. Tagad ir "lomkas".

Pēc būtības iznāk, ka nav ne "īsto", ne "liktenīgo" sieviešu un vīriešu, ir sievietes vēlme mīlēt (dot savu sievišķo enerģiju) konkrētam vīrietim.

Jānim tagad interesanta dzīve esot, kopš es viņam uzbraucu.

No kurienes manī tas milzīgais vieglprātīgums? Kādreiz biju apdomīga un pareiza - tagad pa gaisu, visu aizmirstu, par visu smejos un, galvenais - pašai interesanti.
Tagad sadzērusies vīnu, jo... nu tur tas negadījums ar Jāni un gribējās vīnu...
Parīt beigsies kasko polise, nevarēju izlemt - pirkt nākamajam gadam vai nē. Šodien apdrošinātāja caur smiekliem jautāja, vai man vēl šaubas, vai vajag kasko. Nē, nē, nekādu šaubu. Turklāt - pētu to savu kasko polisi, nu taču nav atrunāts, ka otrajam negadījumam kaut kas man pašai jāmaksā... Nav jāmaksā! Ja vien noteikumos sīkiem burtiņiem kaut kas citādi ir rakstīts.
Bēeeet, jā, kreņķējos, ka varbūt par Jāņa mašīnas remontu man kaut kas jāmaksā. Nē, tur octas visu maksāšot.
Ai, kāda es... neveikla :)
Ka būtu uzbraukusi kādam citam... vai vismaz policiju būtu izsaukuši...
Un vispār - man nav ko vilkt mugurā.

Ruda, ruda, pavisam ruda!

рыжая бесстыжая

Vispār man ir interesanti, kādā prāta aptumsumā un kādā veidā esmu slēgusi līgumu 2011. gadā ar Latvenergo?
Viņi man nevarēja pateikt par veidu, tik vien zināja, ka ir tāds līgums. Palūdzu atsūtīt man līgumu, lai redzu, vai tiešām mans paraksts, nē, nesūtīšost, jo VARBŪT es pa telefonu esot piekritusi tam ikmēneša maksājumam.
Nūuuu, labi... nekad dzīvē neesmu tādu summu mēnesī maksājusi par elektrību, bet tagad šie man sarēķinājuši parādu un es nu sēžu un brīnos. Un par to parādu - 30 eiro, viņi man tagad draud! Draud, ka atslēgs elektrību!

Kādai izglābu rītu.

Maniakālā sveicēja bija gatava vārda dienas gaviļņiecei zvanīt jau 7.30.
Līdz 10.00 viņa dīdījās, trinās un visu laiku par to runāja, skaitīja minūtes un tieši 10.00 zvanīja.
Tā ir kāda atkarība?

Nākamais līmenis pašattīstībā un prātiņa audzēšanā - jābeidz sevi žēlot.
Citādi tāda nožēlojama sajūta.

Saprotu, ka reizēm ir sarežģīti atrast pat vienu dienu nedēļā, kuru veltīt saviem autorprojektiem, bet tā diena ir jāatrod. Tas arī ir vienīgais, kas atšķir mākslinieku no amatiera ar kameru - darbaspējas.
© Alnis Stakle

Es domāju, ko ņemt līdzi, ja būs jābēg. Kā bēgšu.
Jā, es bēgšu.

Vēdas māca, ka slimo tikai tie, kuru prāts ir sasprindzis, t.i., kaislīgi cilvēki. 

Rakājos pa bilžu arhīviem, atlasu bildes, kuras parādīt dzimtajā miestā.
Tur ir tik daudz interesanta! Un atkal pārliecinos, ka bildēm ir jāiestāvās, lai tās uzlabotos.
Te mēs ar a. apmēram sešus gadus atpakaļ bijām Slīteres rezervātā un pa liedagu staigājām.


( bilde )

Pie tām dzeltenajām tulpēm tā arī neesmu tikusi!
Pilna māja ar rōzā, bet dzelteno nav!

Bet tā spēja organizēties uz visām dzimšanas dienām un vārda dienām, apgruzīt nabaga jubilāru ar puķēm un īpaši piemeklētām dzejas rindām, kuras svētsvinīgi tiek deklamētas, ir vienkārši apbrīnojama! Nē, nu nopietni. Katru nedēļu vismaz pāris jubilācijas ar kafijas galdiem un kūku grēdām un nelaimīgu vaininieku. Ir laikam tikai viena šeit, kura ir stāvus sajūsmā par to visu un ar pārspīlētu centību sveic visus ar dzejas rindām, un viņai pašai tūliņ būs apaļais.... un viņa gaida tos dzejoļus!
Esmu jau vairākkārt lūgusi mani tanī neiesaistīt, jo mani tas dzen šausmās! Nu labi, labi, nav jau man grūti to dzejoli ierakstīt kartiņā, tas ir viltīgais plāns, kā mani tomēr iesaisīt.
Bet izskatās, ka pēc manas fotouzstāšanās vienas pensijāejamā ballītē, man tagad katra jubilācija būs jābildē. Da labi, vismaz dzeja nebūs jālasa.