Piektdiena, 28. Mar 2014, 10:14

Kādai izglābu rītu.

Maniakālā sveicēja bija gatava vārda dienas gaviļņiecei zvanīt jau 7.30.
Līdz 10.00 viņa dīdījās, trinās un visu laiku par to runāja, skaitīja minūtes un tieši 10.00 zvanīja.
Tā ir kāda atkarība?

Piektdiena, 28. Mar 2014, 10:22
[info]vilibaldis

komunikācijas forma, ja citādi nav iemesla

Piektdiena, 28. Mar 2014, 10:24
[info]la_cumparsita

Laikam gan, bet ļoti pēc kaut kāda neprāta izskatās.

Piektdiena, 28. Mar 2014, 10:30
[info]vilibaldis

varbūt cilvēks iekšēji jūtas vientulīgi...

Piektdiena, 28. Mar 2014, 10:48
[info]toadbeauty

Paldies Tev par to vien, ka esi! Man gan nav tādu radu un draudzeņu un kolēģu, kas glābtu. Kā es šito ciest nevaru - tās ārprātīgi priecīgās cīruļu - kaitnieku balsis septiņos no rīta!
Un galnais tak, ka cilvēks tik tiešām bija gribējis iepriecināt... Divu pilnīgi dažādu sugu nesaprašanās. Apmēram kā suns pārlaimīgs atnes saimniekam no meža sapuvušu stirnas kāju un brīnās, ka neviens nepriecājas, sauc par smirduli un dzen projām.

Piektdiena, 28. Mar 2014, 11:02
[info]la_cumparsita

:) Lūdzu!
Mani pašu tas arī pamatīgi kaitina. Skaidrs, ka to sveikšanu kā sugu ir neiespējami izskaust, bet jābūt taču kādai "saprāta balsij".