Pirmdiena, 3. Sep 2012, 21:43

Prātoju, kā varētu nonākt pie galējā lēmuma sakrāmēt čemodānu un aizbraukt brīvprātīgo darbā uz Indiju vai Āfriku.
Kaut kā garlaicīgi tomēr domāt - kā tikt kaut kur pastrādāt, lai neaptrūkstās, ko maksāt, ko ēst un tā.

Pirmdiena, 3. Sep 2012, 22:23
[info]perfekta

man arī vienmēr gribējies aizbraugt brīrvprātīgajā uz pusgadu uz Āfriku :)

Pirmdiena, 3. Sep 2012, 22:23
[info]perfekta

*aizbraukt

Pirmdiena, 3. Sep 2012, 23:00
[info]vilibaldis

jā tada leģitīma bēgšana no rūpēm un raizēm :))
pazīstams valdzinājums...

Otrdiena, 4. Sep 2012, 08:58
[info]la_cumparsita

Iespējams, ka daļēji, jā - aizbēgt, bet vispābā man jau sen gribās ko tādu izdarīt, vēl jo vairāk, ka man apkārt ir cilvēki, kuri ir bijuši un darījuši un ir atgriezušies. Tikai tagad visādi sadzīviskie jautājumi, kurus nepavisam nav vēlmes risināt.

Otrdiena, 4. Sep 2012, 08:54
[info]sjuzi

Zinu šo sajūtu. Man arī tā uzmācās, kad viens darbs cauri, nākamais negribēja atrasties, bet vienmēr kaut kas atturēja. Nezinu uz labu vai sliktu tas.