Man daudz ir nācies dzirdēt, ka kādam skauž kaut kas, ko esmu izdarījusi, daru, kādi mani panākumi. Un mani izbrīna, ka cilvēki šo skaudību sauc par "balto" un nepakavējas man par to pavēstīt, gaidot no manis, ka es to uztveršu, kā kaut ko glaimojošu, kā komplimentu, ka kādam skauž!
Skaudība nav ne balta ne arī kāda cita. Skaudība ir un paliek skaudība. Un skaudība ir zemiska.
Vairākas reizes man ir teikuši, ka skaužot, kā es atrodot dažādas lietas, vietas, notikumus, kur būt, piedalīties.
Skauž... Bet, ja skauž, tad jāmeklē pašam iespējas - es saku, vai jāmeklē pašam sevī, kāpēc skauž. Nē, tad tāda vaina, lai neko nedarītu un vēl arī šāda... Bet mīlīt, tad sēdi savā miskastē un klusē!
Grrr...