Un rindas par NEvēlēšanos palikt stāvoklī un laist pasaulē bērnus - manas domas un sajūtas pateiktas vienkāršos vārdos:
"...robeža TRĪSDESMIT rēgaini slējās pamalē kā nāves spriedums, es sapratu, ka nepavisam nevēlos palikt stāvoklī. Es nemitējos gaidīt, kad kādā brīdī sagribēšu bēbi, taču tas nenotika. Un es jau nu gan zinu, kā ir kaut ko gribēt, varat man ticēt. Es zinu, ko nozīmē alkas. Taču man to nebija. Es nespēju izmest no galvas vārdus, ko, barodama ar krūti savu pirmdzimto, man sacīja mana māsa: "Laist pasaulē bērnu ir tāpat, kā tetovēt seju. Iekams to dari, ir pilnīgi droši jāzina, ka tu to patiešām gribi."
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}