Beigu sākums jaušams. Es vairs nesteidzinu, nerīkojos, tikai ļaujos laikam, gan jau kaut kad arī viņš pats sapratīs. Esmu nogurusi no nesaprašanās un pārpratumiem. Tā tam nav jābūt!
Un arī laika vilkšanai nav jābūt - labāk ar asu cirtienu, nevis lēni un mokoši stiepjot.
Bet man ir bail palikt vienai... Es zinu, ka
tā vairs nekad nebūs - laiks iet un esmu jau cita, bet tomēr tas ir ieēdies dziļi un mēdz iesāpēties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}