vispirms - babņiki,
pēc tam - daži ar kaut kādu bremzi,
un visbeidzot - Ginti...
Esmu ar mieru uzklausīt savu diagnozi.
februāris: Domāju, cik gan ļoti esmu dzīvojusi klusumā, skatoties uz sevi, neredzot citus un gandrīz nespējot tagad uztvert bez šaubām Viņa sapratni.
marts:Viņa aizgāja klusiņām...
...un bēres bija klusas, gaišas un vienkāršas, tāpat kā viņa visu savu dzīvi...
Debesis raudāja...
aprīlis: nogriezu matus nafig.
maijs: Man domāšana nomāc apetīti.
jūnijs: Kārtējā ātrā ideja - velosipēds.
Sarkans un skaists, un mans.
jūlijs: Tā es te sēžu smukā kleitā, glaunās kurpēs, pareizu frizūru, smaržu mākonī... Tā vietā tik ļoti, ļoti būtu jogas nometnē un basām kājām pa pļavu staigātu.
augusts: Neapstrīdu lietu kārtību, bet domāju, ka man vajadzēja piedzimt siltākās zemēs, lai iemācītos baudīt dzīvi un lai kājas nesaltu.
septembris: Bāden Bādenē ir fantastiski skaists rudens, bet Francijā dvēsele sāk dziedāt.
Bilžu gan nav un nebūs...
oktobris: Un nav ne jā ne nē...
novembris: Man oranži mati!
MAN ORANŽI MATI...
nā nā nā
decembris: Es tagad ļoti labprāt pievienotos kādai biologu grupai un skaitītu kokus Barrokolorado Panamā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}