Pati sev atzīstos - bet tas nemaz nav tik vienkārši! - ka visu savu mūžu tieši pēc maiguma visvairāk esmu ilgojusies. Nevis pēc naudas vai slavas, vai atzinības, vai mīlestības, vai pat pēc patiesas ticēšanas. Vienīgi pēc visvienkāršākā maiguma, ar kādu otrs cilvēks tevi ieskauj nevis aiz pienākuma, nevis cerēdams saņemt pretim kaut ko vai pasniegdams to kā aizdevumu, kas būs jāatdod, nevis aiz divkosīgas žēlastības, nevis kārodams ar mīlīgu žestu vispirms apbalvot pats sevi vai palepoties citu priekšā...

"My philosophy and my religion is kindness," sacīdams šos vārdus, Viņa Svētība dalailama, man liekas, ir domājis nevis abstraktu laipnību, nevis sentimentālu pakalpošanu, bet gan tieši - maigumu.

Man pateica, ka es esot veca - nē, ne par gadiem runāja. Tālākās diskusijās un komentāros gan man neizdevās sacītāju iesaistīt, bet domāju - varbūt mana dvēsele ir veca? Antroposofi cilvēkus iedala divās grupās: jaunās dvēselēs, kam reinkarnāciju laiks ir mazs, un vecās dvēselēs, kas inkarnējušās pat no Lemūrijas laikmeta. Bet mana dvēsele nevar būt veca, tik mlzīgi daudz nezināma, neapgūta, nesaprasta... Varbūt pusmūžā?

Uz slapjā asfalta kā
pārmetums skan soļi tavi.
Un mēs nekad vairs kopā
neganīsim avis.

Ir smilšu pilis sagruvušas
sen.

Jau kuro dienu lietus līst,
un tukšās ielās
vēl tikai sapņainie un
vientulīgie klīst.

Uz slapjā asfalta es eju
lasīt oļus,
tos tā kā pērles beru
kabatās.

Man līdzi pārmetums un
tavi soļi.
kā saules lēkts, kā lūgsna
sabatā.


Atradu šo fotokluba pagājušā gada bilžu albumā. Autore nezināma, nē, kā zinātājs sacīja, autores vārdam tāpat vien nav nozīmes, bet nozīme ir tam, ka šis un vēl vairāki dzejoļi ir rakstīti tieši konkrētai fotogrāfijai. Šis ļoti aizķēra un ieķērās dvēselē. TO fotogrāfiju gan tagad nespēju atrast, lai būtu pilns komplekts. Kreiza, varbūt tu zini fotogrāfijas autoru?

Šinī nedēļas nogalē atkal fotografēju un atkal saņēmos, apņēmos savākties un veltīt tam visam daudz vairāk uzmanības un laika. Sajūta par pareizajiem cilvēkiem un pareizo laiku.
Tiku pie bildes, ar ko draudziņos padižoties - tur man žagars un vīrietis pie kājām.
Atklāju - no datora ir pazudusi daļa bilžu. Jāsaraksta arī pārējās diskos un jāsāk jauna skaista fotodzīve - no nulles.

Un vēl - sen neviens fotogrāfs nav pavests un pamests.