Links |
Piektdiena, 31. Okt 2008, 09:07Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:06
Es jau tā arī sapratu pēc rīta ieraksta, lai gan vakar.. Ek, zini kāda sajūta ir, kad pusgadu esi gaidījis vienu vārdu "tagad" un tad mistisku iemeslu dēļ tas burtiski draud izslīdēt no rokām? Mī un žē - šo nervu slodzi es vairs neizturēšu, bet vēl mazliet jāpaciešas. Tikai mazliet. :) Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:40
Gaidīšana kaut kā ļoti daudz laika patērē. Bet, ja tas attiecas uz personīgām attiecībām, tad nav ko tērēt laiku visādiem sprukstiņiem - ja gribēs, tad sameklēs un piezvanīs. Tieši tik vienkārši. Piektdiena, 31. Okt 2008, 12:37
Nu, es jau speciāli negaidu. Vnk bija patīkami, ka cilvēks pēc pusgada atceras par mūsu sarunu un atgādina vienošanos. Es jau pat biju aizmirsusi visu, taču tagad tas atsprādzis vaļā ar jaunu sparu. Vot. & tur nav nekā personīga. :)) |