Links |
Piektdiena, 31. Okt 2008, 09:07Piektdiena, 31. Okt 2008, 10:40
Ak, die's - es jau sanervozējos, ka Tu sapļāpājies ar to Nilu, kam Konstantinovs uzvārdā. Tas nozīmētu tikai to, ka atbildi man no viņa nesaņemt. Nu ko - turpinām gaidīt un piedāvāt. :)) Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:03
Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:06
Es jau tā arī sapratu pēc rīta ieraksta, lai gan vakar.. Ek, zini kāda sajūta ir, kad pusgadu esi gaidījis vienu vārdu "tagad" un tad mistisku iemeslu dēļ tas burtiski draud izslīdēt no rokām? Mī un žē - šo nervu slodzi es vairs neizturēšu, bet vēl mazliet jāpaciešas. Tikai mazliet. :) Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:40
Gaidīšana kaut kā ļoti daudz laika patērē. Bet, ja tas attiecas uz personīgām attiecībām, tad nav ko tērēt laiku visādiem sprukstiņiem - ja gribēs, tad sameklēs un piezvanīs. Tieši tik vienkārši. Piektdiena, 31. Okt 2008, 12:37
Nu, es jau speciāli negaidu. Vnk bija patīkami, ka cilvēks pēc pusgada atceras par mūsu sarunu un atgādina vienošanos. Es jau pat biju aizmirsusi visu, taču tagad tas atsprādzis vaļā ar jaunu sparu. Vot. & tur nav nekā personīga. :)) Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:08
Tu pie N.Ī. kaut kādos kursos ej? Es te vienu brīdi gribēju pie T.G. doties, bet par vēlu attapos. Uz nepareizo vietu galu beigās aizbraucu. :)) Piektdiena, 31. Okt 2008, 11:44
Viena lieta ir to klausīties un pavisam cita būt iekšā ritmā, tā vibrācijā... uhhh, kas par fantastiskām sajūtām :) Un kas ir T.G.? Piektdiena, 31. Okt 2008, 12:35
Gžibovsku Tālis ir tas nelietis. :) Vnk pēc tam, kad kādā neformālā pasācienā daži labi, kuriem buņģieris nebija atnācis uz mēģinājumu, piesēdināja mani pie bungām, parādīja pašas elementārākās lietas un pateica - tagad sit pēc improvizācijas, sārtums manā sejā bija tik liels, ka momentā ķēros pie T.G. manevra. Tiesa, vēlāk es ar dažiem labiem pavadīju kopā nakti un prātā vairs nebija ne bungas, ne sārtums. Pat ne tie "daži labi", kurus, godīgi sakot, vairs negribēju un negribu redzēt. :)) |