| | Recent Entries | Archive | Friends | User Info | |
April 16th, 2021
| |||
| Ir piektdiena un mēs, kā ierasts piektdienās, pēc vakariņām dodamies pastaigā. Pie tās pieder kafija un smalkie cepumi no Barona/Ģertrūdes ielas "Troubadour Gourmand", tādēļ vispirms dodamies turp. Laiks ir vēss, bet mierīgs, cilvēku ielās diezgan maz. Izskatās, ka laikam paspēsim tur būt nedaudz pirms deviņiem, bet tā īsti nav skaidrs līdz cikiem tur šodien ir atvērts. Ir satumsis un ir iedegušās gaismas. Mēs ejam pa Barona ielu un runājam visādus niekus. Darba diena ir pagaisusi, un sajūta, ka tā tam ir jābūt, ir patīkama. Drīz esam klāt. Redzams, ka tur kāds ir, un durvis nav aizslēgtas. Uzliekam maskas un dodamies iekšā. Vēl neesam tikuši līdz letei, kad īpašnieks mūs atpazīst, priecīgi nosaka "Divas kafijas, ar cukuru!", un pievēršas kafijas aparātam. Gaidam un novērtējam šīs nedēļas smalko cepumu sortimentu. Ir kādi 6 dažādi veidi, bet pēc krāsām atpazīstu tikai pistāciju un upeņu. Klusi skan džezs, un es pamanu, ka ārā ir sācis snigt. Vēja tikpat kā nav un sniegpārslas krīt lēnām, pat laiski. Paspēju nodomāt "Heh, nu gan, kā pasakā", bet tikmēr tās ir aizpildījušas abus logus, ielu un piektdienas vakaru, un tad arī visu manu uzmanību. Es pazūdu, un tā vietā kāds paniski metas kaut ko analizēt, bet tad aptver ka iesāktais process nav vadāms un rezultātā domas haotiski pārvietojas starp to The Streets gabalu, kas beidzas ar "stand by me my apprientice, clench fists, be brave", un klusumu atbildes vietā jautājumam - "Vai visžēlsirdīgajam Universam, kad neizbēgami būšu pakritis savu pēdējo reizi, tomēr labpatiks piešķirt man pašam savu, gana dziļu bezdibeni, un vai tas būs attālumā, kuru kaut kā vēl spēšu norāpot?" Un ka visiem maniem nejauši labajiem darbiem taču vajadzētu uzlabot izredzes, vai ne? Stūlbie nokrišņi, īsāk sakot. Kaut kur man blakus nozvana - "Kafija ar pienu un cukuru!" - un es topu atlikts atpakaļ, pie puķēm, dzērnienu kastēm un cepumu vitrīnas. Un tad es esmu atkal es un ir piektdiena un mums tagad būs pastaiga. Izvēlamies cepumus, nopīkstinu karti un dodamies ārā. Turpina snigt. Tāpat kā iepriekšējas reizes nosmejamies, ka te kafija nekad negaršo vienādi, un ka tas nekas, tā ir labi. | |||
| Comments: Leave a comment | |||
July 31st, 2020
| |||
| Vasaras vakaros, nākot no darba pāri Akmens tiltam, es reizēm redzu, kā pa dzelzceļa tiltu, uz Jūrmalas pusi dodas zili-dzeltens pasažieru vilciens. Tad, ja saule uzspīd gar īsto makoņa malu, manī kaut kas tā kā iesprūst, un es atkal nezinu, kā lai atbild uz viņa satraukti pārsteigto "Kā tu mani atradi?", ar tam, kā smagi krautu preču vagonu, sekojošo un visu citu nomācošo absolūto bezspēcības sajūtu, un vai pēcāk tiešām labākais, ko varēju pateikt bija "Nu, tad nu es tagad dodos. Bet es būšu piektdien, ja?" Es tikai nesen sapratu, ka tad nevienā brīdī manā "racionālajā" prātā neienāca pavisam konkrēta, racionāla doma - "šīs ir beigas", ka atlicis vēl pavisam nedaudz un viss - vairs nebūs, un ka vajadzētu pavaicāt un pastāstīt, ko vēlāk nevarēs. Bērēs kādā brīdī tante man teica - "Tu zini, ar laiku paliek vieglāk." Varbūt es tajā momentā izskatījos kaut kā īpaši drūmi, vai varbūt to vienmēr saka kam šāda veida notikums ir pirmo reizi. Vai varbūt teica sev. Nezinu. Pašam tagad šķiet, ka ne-viegluma vietā drīzāk bija kas starp pēkšņa klusuma un ļoti intensīvu pazaudētas domas sajūtu. Atbildes vietā es tikai nedaudz pamāju, un nopūtos. Var jau būt, ka tas "paliek vieglāk" process noris pats no sevis, un šī mana kriptiski-epizodiskā refleksija ir daļa no tā. Tomēr, līdzās manam zili-dzelteno vagonu refleksam, pēdējos gadus nemainīgi vienīgie sapņi, kurus pamodies atceros, ir tie, kur esmu blakus tētim pie viņa rakstāmgalda, un klusi skatos, kā viņš strādā. Var likties banāli, bet es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka gribu, lai paliek tā nu pavisam viegli. | |||
| Comments: 2 comments | Leave a comment | |||
November 14th, 2019
| |||
| Tas brīdis pirms iemigšanas, kad esi tā kā atkāpies sāņus un jaut, ka kaut kas kā kaķis cenšas uzskriet pa dienas, nedēļas, mēneša iespaidu straumi kā krāsainiem rakstiem apdrukātu aizkaru, novērtējot distanci un veikli lecot no viena atpazīta raksta uz nākamo, un tad uz nākmo, un tad nākamo, laikam jau lai nokļūtu kur viss būs skaidri pārredzams un rāms, un kur tad varēs ar asti apsegt degunu un lēni pievērt acis - līdz vienā brīdī saproti, ka tā apdruka patiesībā ir teju vai pilnīgi haotiska un raksti ir nesaprotami un sveši, ka lēcieni nemaz nav tik apdomāti un veikli, bet drīzāk refleksīvi un sasteigti, un ka tas vispār ir nevis aizkars, bet gan galdauts, kuru izmisīgais dzīvnieks arvien ātrāk rauj nost no kāda galda, un ka tas taču nevar būt bezgalīgi liels - tas man uz mirkli liek aizturēt elpu. | |||
| Comments: Leave a comment | |||
June 5th, 2019
| |||
| Kino, 2003-2018 Kāda iemesla dēļ sāku krāt tās kino biļetes - neatceros. Nav arī pilnīgas pārliecības, ka pilnīgi visas ir saglabājušās (2015. gadā tikai 3 reizes?), un vairkākām, diemžēl, nav nosakāms datums un/vai filmas nosaukums. Apaļuma pēc (15 gadi tak!) sarakstā neiekļāvu šī gada rindiņas. ( saraksts ) | |||
| Comments: 3 comments | Leave a comment | |||
May 21st, 2019
| |||
| Dodoties ārpus mājas man bikšu vai jakas kabatā vienmēr līdzi nāk arī diezgan paprāvs (manuprāt) atslēgu saišķis. Tā sastāvā ietilpst: - atslēgu piekariņš-burts K, 35x27mm, pie riņķa piestiptināts ar īsu ķēdīti, metāls - gaiši zils no vienas puses, un viegli sarkanīgs no otras (īsti gan neticu, ka varš) -- šķiet ka dāvināts, sen, bet kas - diemžēl neatceros - 3 atslēgas, standarta izmērs (55mm), uz atsevišķa riņķīša, no vienas no iepriekšējām darba vietām (5-6 gadus atpakaļ?), gaiši spīdīgs metāls -- izsniegtas darba vietā, bet kaut kā nesanāca atdot - dekoratīva mini-karabīne, 65mm gara, alumīnijs, sākumā liekas ka bija tumši zila, tagad nobružājusies spīdīga, bet salūzusi nav -- nopirkts kaut kur ārzemēs, sen, iespējams kādā no reizēm Berlīnē - vārtu atslēga, 67mm gara, ar caurumu pie pamatnes (laikam lai nolaušanas gadījumā paliek kaut kas, aiz kā izvilkt no slēdzenes), gaiši spīdīgs metāls -- pirkta/pievīlēta, bet nejēdzigi smalka priekš tādiem prastiem vārtiem - lejas durvju atslēga, standarta izmērs, gaiši spīdīgs metāls -- pirkta/pievīlēta - dzīvokļa durvju atslēga, standarta izmērs, resnajā galā ievīlēti divi robiņi, gaiši spīdīgs metāls -- pirkta/pievīlēta - pasta kasetes atslēga, maziņa, resnais gals kantains, gaiši spīdīgs metāls -- dzīvokļa saimnieka izniegta, man ir aizdomas, ka šis ir vienīgais eksemplārs - melnā striķītī (60mm) iesiets gabaliņš no mazas, koši sarkanas, baterijas - bet diemžēl tas arī ir viss kas no tās atlicis, alumīnijs, tagad nobružāts spīdīgs -- nopirkta/uzdāvināta Minhenē(?), etak 15 gadus atpakaļ? - maza 8GB Kingston svilpīte-zibatmiņa, alumīnija vāciņš kādreiz bija sarkans, tagad tāds tikai iekšpusē, pieslēdzot datoram diska nosaukums ir "ZHURKS-1" -- pirkts Rīgā, man šķiet ka bijā arī "ZHURKS-2", bet kāds ir tā liktenis - nezinu - fragments no atslēgu piekariņa - tāda, kurā var ielikt/izņemt apaļu burtiņu, pats burtiņš diemžēl ir pazaudējies, spīdīgs metāls -- mammas dāvināts, dikti sen. - atslēgu piekariņš-pudeļu attaisāmais stilizēta kuģa profila formā, 60mm garš, alumīnijs, kādreiz bija koši zilā krāsā, tagad nobružājies spīdīgs -- pirkts laikam jau Stokhomā, kaut kad 1997. gada rudenī(?) - miesta dzīvokļa tagadējā atslēga, standarta izmērs, gaiši spīdīgs metāls -- pirkta, varētu būt 2010. gads - miesta dzīvokļa vecā atslēga, standarta izmērs, chetrkantīgi-apaļīgs resnais gals, dzelteni spīdīgs metāls -- vecāku izsniegta (visticamāk - tēta pievīlēta), nu pavisam sen, varētu būt, ka gāju 2. klasē - manas vidusskolas informātikas kabineta atslēga, 77mm gara, izskatās pavisam prasta -- izsniegta man kaut kad pamatskolā, 8. vai 9. klasē, tagad gan vairs ne to durvju, ne tā informātikas kabineta, un pat ne vidusskolas - un visu kopā satur 9 dažādas izcelsmes un dižciltības riņķīši, bez vēlmes īpaši iedziļināties kas ar ko un kā ir savienots - kopējais svars ir 180 grami Kritiski vērtējot - varētu novienkāršot tā, lai paliek tikai reāli ikdienā lietotās 4 atslēgas, tad kompakti satilptu uz viena riņķīša. Un arī bikšu kreisās kabatas ietaupītos. ( saišķis ) | |||
| Comments: 1 comment | Leave a comment | |||
May 1st, 2019
| |||
| Ik pa laikam es atceros par kartupeļu pankūku. Man varēja būt kādi 5 gadi. Šķiet ka pavasarī, uz kādiem svētkiem bijām aizbraukuši pie vecmammas. Vecmamma dzīvoja kādas pusstundas gājiena attālumā no Smārdes stacijas, "hruščovkā" (baltie ķieģeļi). Vecmammas dzīvoklis noteikti bija augšējā stāvā, bet par pašu stāvu skaitu (2 vai 3) gan neesmu pārliecināts. Vienā no dzīvokļiem zemāk dzīvoja ģimene ar diviem bērniem - brāli un māsu, apmēram manā vecumā. Kādā brīdī, laikam jau lai nemaisītos lielajiem pa kājām, tiku palaists sētā - spēlēties ar kaimiņu bērniem, ar kuriem tad biju jau apmēram pazīstams (par to kā gan man atmiņu nav). Iznācis sētā, sastapu puiku, kurš turot abām kaut ko garšīgi ēda. Pēc brīža kadrā parādījās arī viņa māsa, un arī viņai rokās bija, kā man tad likās, tāds dīvaina paskata maizes gabals. Pieņemu ka mana reakcija uz atbildi jautājumam "kas tas ir?" bija tik neparasta, ka mirkli apdojmājusies, māsa skriešus aiznesās uz māju, un pēc īsa brīža atgriezās, rokā turot jaunu dīvainā maizes izstrādājuma eksemplaru, un neko neteikusi pasniedza to man. Un tad abi ieinteresēti noskatījās, kā nu es to ēdu nost. Te arī epizode beidzas. Laikam jau bija garda, ja jau atmiņā tā iespiedies. | |||
| Comments: 1 comment | Leave a comment | |||
January 27th, 2010
| |||
| Tēja krūzē ir labi padzisusi un listē neskatoties nojaušu, ka atlikušas vel pāris dziesmas. Bet es sēžu un neko - varētu šķist, ka laiks ir teju vai apstājies. Nu labi - nav tā, ka pavisam neko. Laikam kautko gaidu; laikam jau brīdi, kad tie sasodītie zobrati beidzot mitēsies griezties tādā vājprāta ātrumā un būs jēga doties gulēt. Un rīt tak būs jauna, skaista diena. Un nu jau iztērētās dziesmas. | |||
| Comments: 3 comments | Leave a comment | |||
December 19th, 2007
| |||
| *** 2006-03-23 18:15 C2570y ( MOAR ) | |||
| Comments: 4 comments | Leave a comment | |||
July 3rd, 2007
| |||
| your daily ration of emoesquesnes: Emily Haines - Cut In Half And Double (1996) | |||
| Comments: Leave a comment | |||
May 10th, 2007
| |||
| yes, i am still alive, still doing my ceiling cat trick. | |||
| Comments: 4 comments | Leave a comment | |||
April 27th, 2006
| |||
| muuzika kaa radiita dienai kuraa tu, izgaajis aaraa, peec 5 minuuteem konstatee, ka esi neaudz par siltu apgjeerbies, bet tramvajaa tomeer dabuu apseesties eenas pusee. dienai, kuraa kaada maaminja, instrueejot savu atvasi doties uz priekshu, nosauc tevi par onkuli. | |||
| Comments: 3 comments | Leave a comment | |||
| |||
| kautkas mani spieda izliist no gultasvietas (preciizaak, burtiskaak - piecelties). nevareeju saprast, kas tas ir, liidz nupat man ienaaca praataa, ka vai tik taa nebuus nepaarvaramaa veelme rakstiit (par) tumsho un kjepiigo. tumshais un kjepiigais, kaa likums, tiek radiits ar meerkji likt taa lasiitaajam, uztveereejam (turpmaak tekstaa - iipatnim) par to aizdomaaties briidii, kad itkaa nekas praatiigaaks nav daraams, piemeeram - braucot tramvajaa. aizdomaaties tik ljoti, ka tas pat nepamana konduktoru, kas peec 5 sekunzhu vaicaajoshas luukoshanaas attieciigaa iipatnja virzienaa, nolemj, ka tam jau laikam gan ir meeneshbiljete. tikmeer tumshais un kjepiigais, ilgi neminstinoties censhas samekleet kautko sev piemeerotu jaunajaa maajvietaa. tas nekautreedamies rokas pa aizmirstu sarunu manuskriptiem, meemo filmu scenaarijiem un emociju simfoniju partituuraam. iisaak sakot - uzvedas kaa peernajaas lapaas trifeles mekleejoshs siveens. reizeem tas kautko atrod, reizeem - nekaa. gadaaas, ka tumshais un kjepiigais itkaa iestreegst kautkur pie objektiiva un jo diezgan nomoka iipatni. vai arii tieshi otraadi - iipatnim ik pa briidim liekas, ka "tas tachu kautkur ir redzeets", tomeer tieshi ieskatoties, tumshais un kjepiigais veikli nozuud no skatuves un nosleepjas pie noputeejushajaam dekoraacijaam. pie iipatnja tumsahis un kjepiigais nepaliek uz visiem laikiem. tam ir aarkaartiigi izteikta veelme turpinaaties citur, jaunos trifelju laukos. tad nu tas kaa maaceedams censhas vairaak vai mazaak uzkriitoshi paarbiidiit dekoraacijas, netiishaam izgaazt uz notiim upenju zapti vai ieklepoties briidii, kad aktieriem runaajams iipashi izjusts dialogs. dazhreiz tumshajam un kjepiigajam veicas un izdodas. dazhreiz ne suuda neizdodas un tumshais un kjepiigais paliek tumshajaa skapii pie daudz pieredzejushaam bezosu kruuziiteem un nozaudeetaam pamatskolas laiku dienasgraamataam. veelme radiit ir nomaacosha. lai arii procesa saakumaa tas taa var neshkjist, tomeer jo tuvaak finaalam, jo vairak taa saak uzdod riebiigus, biezhi vien - eksistenciaalus jautaajumus, tieshaa veidaa. taa atklaati smejas par greizajiem meegjinaajumiem un nekaadaa veidaa neizjuut aizspriedumus pret ironisku, pat cinisku, pieziimju izteikshanu briižos, kad tas buutu vismazaak vajadziigs. bet ko nu par to. tumshais un kjepigais nav vienkaarshi, tas prasa zinaamu laiku un resursus. tomeer rezultaats gan galu galaa vienmeer reduceejas uz vienu un to pashu - milziigaas pasaules telpas sildiishanu. vai ir jautaajumi? | |||
| Comments: 3 comments | Leave a comment | |||
January 7th, 2006
| |||
| domas, idejas, sapnji ir kaa uz marmora griidas leekaajoshas stikla lodiites. briizhiem mees izmisiigi censhamies kaadu iipashu no taam sakjert lai apluukotu, sasildiitu. varbuut pat kaadam atdaavinaatu. dazhreiz izdoas nokjert iisto, dazhreiz ne, bet lielo vairumu no nokjertajaam mees tomeer vairaak vai mazaak neveeriigi palaizham atpakalj - lai jau leekaa, lai dziivo, jo nav jau tik daudz roku, lai visas vareetu notureet. reizeem kautkas taa diivaini smeldz? nestaigaa plikaam kaajaam, sagrieziisies. stikls tomeer ir pliistoshs, ziniet. | |||
| Comments: 3 comments | Leave a comment | |||
January 1st, 2006
| |||
| vakar sapratu, kurh bija mans shiigana zsv/jg briidis. veermanjdaarzs. spiidoshaas kastiites kokos. 1 sekundi aiztureeta elpa. un tad - pavediens pazuda, mani nomainiija. dazhbriid tu peekshnji saproti, ka bezmaz fiziski juuti shaadus pavedienus. tad tu aizturi elpu, jo shkjiet, ka jebkaada kustiiba izjauc liidzsvaru, sabojaa eeteru. skaisti. nu - vismaz liidz briidim, kad nostraadaa beznosaciijuma reflekss un tavs kjermenis tev liek ieelpot. laimiigu jums jauno gadu, refleksiivie veerotaaji. | |||
| Comments: 2 comments | Leave a comment | |||
December 23rd, 2005
| |||
| ja kreeslaa atlaizhas taa zemu, zemu, tad pa atveero logu ir redzamas tikai peleekaas debesis un apsarmojushaas koku galotnes. un preteejaas maajas skurstenja mala. bez piecaam minuuteem pat skaisti. ja atlaizhas vel zemaak, skurstenis pazuud. pazuud arii koku galotnes. paliek peleekaas debesis. un gravitaacija, kas sevi manifestee neerti deformeejot kjermeni, taadeejaadi mudinot mani atrauties no shii tik jaukaa skata izbaudiishanas. aaraa ir auksts, -5 graadi vismaz. aukstuma drebulis izliist manii kaa uudens, tomeer es noturos un nesakustos. laikam tveru mirkli. viss buus labi, kretiin, viss buus labi. | |||
| Comments: 2 comments | Leave a comment | |||
October 4th, 2005
| |||
| "... un pat ja ir taa kaa tu saki, un vinja ar mani tikai speeleejas - es neko nedomaaju mainiit. pat ja tas shkjietami nenoveershami noziimee to pirmo praata naakosho iznaakumu, pati izraade un aktieri ir taa veerti..." | |||
| Comments: 2 comments | Leave a comment | |||
April 14th, 2005
| |||
| can you love somebody enough to lie realy good? can you lie good enough to realy love somebody? Muuzika: Contriva - If You Had Stayed... - vaacu ansamblis. ja es nezinaatu kas tas ir, teiktu ka tas ir kautkas jauns no I'm not a gun (briizhiem ieskanoties arii kautkam no Mono) visnotalj patiikami. Leslie Feist - Black Session - shkjiet ka reiz kautkur iekomenteeju linku uz dziesmu no albuuma. shis ieraksts ir live no uzstaashanaas kaadaa franchu radiostacijaa. vismaz mani panjem vairaak kaa albuums. hailaits uz Love's Spit "koveru" - origjinaalaa to izpilda kanaadieshu Broken Social Scene, kuraa piedalaas arii Leslie Feist. Scorn - Plan B - shii maakslinieka dailjaradei vajadzeetu pievienot atziimi a la "warning: draining energy from black holes and dark matter is extrmly addictive!!!". Scorn aka Mick Harris (aka Quoit aka Lull), lai cik diivaini tas neliktos, ir bijushais Napalm Death bundzinieks. ljoti tumshi, leeni un subwooferus darbinoshi. | |||
| Comments: 1 comment | Leave a comment | |||
March 15th, 2005
| |||
| kas notiek ar "paarvareetajaam" dusmaam, niknumu un izmisumu? - vai tas viss tiek izmests izplatiijumaa ar atbilstoshu kosmisko aatrumu, lai nekad vairs neatgrieztos? vai arii vienkaarshi tiek pasviests gaisaa, lai kaut kad peecaak tomeer kristu atpakalj, izsitot no rokaam karotes un dakshinjas. acumirkliiga, abas-acis-plati-valjaa pamoshanaas 05:00 (bez kaada manaama iemesla), un skrejoshu solju atbalss galvaa. muuzika (pagaajushaa gada decembris): Murcof - Martes - minimaalisms ar, iespeejams, nelielaam pretenzijaam uz neoklasiku. pagaidaam viens no smalkaakajiem paraugiem ko naacies dzirdeet. detaljas, akcenti, aiztureeta elpa. klusums. Electronicat - 21st Century Toy - ja veerteejam izmantoto skanju un panjeemienu skaitu, arii savaa zinjaa minimaalisms. visaadi citaadi - sinteetiskaas gjitaaras, shkjietami paziistami akordi un kaut kas no +30C graadiigas vasaras. hailaits uz Amour Salé. Italian Lounge - Bossa Cinematica - kilograms karamelju (pick your favorite) saldeejuma. | |||
| Comments: 2 comments | Leave a comment | |||
December 24th, 2004
| |||
| peleekie zirnji un atari teenage riot. degosha benziina juura un uz rokaam un tkrekla kuustoshs sniegs. | |||
| Comments: 1 comment | Leave a comment | |||
November 22nd, 2004
| |||
| vai taurinji var dziivot pielijushaa, saruuseejushaa klavesiinaa? muuzika Beatrisei (varbuut arii citiem): I'm Not A Gun - Our Lives On Wednesdays (2004) | |||
| Comments: 4 comments | Leave a comment | |||
| | Recent Entries | Archive | Friends | User Info | |