Tēja krūzē ir labi padzisusi un listē neskatoties nojaušu, ka atlikušas vel pāris dziesmas. Bet es sēžu un neko - varētu šķist, ka laiks ir teju vai apstājies. Nu labi - nav tā, ka pavisam neko. Laikam kautko gaidu; laikam jau brīdi, kad tie sasodītie zobrati beidzot mitēsies griezties tādā vājprāta ātrumā un būs jēga doties gulēt. Un rīt tak būs jauna, skaista diena.
Un nu jau iztērētās dziesmas. |