| | Recent Entries | Archive | Friends | User Info | |
| |||
| Ir piektdiena un mēs, kā ierasts piektdienās, pēc vakariņām dodamies pastaigā. Pie tās pieder kafija un smalkie cepumi no Barona/Ģertrūdes ielas "Troubadour Gourmand", tādēļ vispirms dodamies turp. Laiks ir vēss, bet mierīgs, cilvēku ielās diezgan maz. Izskatās, ka laikam paspēsim tur būt nedaudz pirms deviņiem, bet tā īsti nav skaidrs līdz cikiem tur šodien ir atvērts. Ir satumsis un ir iedegušās gaismas. Mēs ejam pa Barona ielu un runājam visādus niekus. Darba diena ir pagaisusi, un sajūta, ka tā tam ir jābūt, ir patīkama. Drīz esam klāt. Redzams, ka tur kāds ir, un durvis nav aizslēgtas. Uzliekam maskas un dodamies iekšā. Vēl neesam tikuši līdz letei, kad īpašnieks mūs atpazīst, priecīgi nosaka "Divas kafijas, ar cukuru!", un pievēršas kafijas aparātam. Gaidam un novērtējam šīs nedēļas smalko cepumu sortimentu. Ir kādi 6 dažādi veidi, bet pēc krāsām atpazīstu tikai pistāciju un upeņu. Klusi skan džezs, un es pamanu, ka ārā ir sācis snigt. Vēja tikpat kā nav un sniegpārslas krīt lēnām, pat laiski. Paspēju nodomāt "Heh, nu gan, kā pasakā", bet tikmēr tās ir aizpildījušas abus logus, ielu un piektdienas vakaru, un tad arī visu manu uzmanību. Es pazūdu, un tā vietā kāds paniski metas kaut ko analizēt, bet tad aptver ka iesāktais process nav vadāms un rezultātā domas haotiski pārvietojas starp to The Streets gabalu, kas beidzas ar "stand by me my apprientice, clench fists, be brave", un klusumu atbildes vietā jautājumam - "Vai visžēlsirdīgajam Universam, kad neizbēgami būšu pakritis savu pēdējo reizi, tomēr labpatiks piešķirt man pašam savu, gana dziļu bezdibeni, un vai tas būs attālumā, kuru kaut kā vēl spēšu norāpot?" Un ka visiem maniem nejauši labajiem darbiem taču vajadzētu uzlabot izredzes, vai ne? Stūlbie nokrišņi, īsāk sakot. Kaut kur man blakus nozvana - "Kafija ar pienu un cukuru!" - un es topu atlikts atpakaļ, pie puķēm, dzērnienu kastēm un cepumu vitrīnas. Un tad es esmu atkal es un ir piektdiena un mums tagad būs pastaiga. Izvēlamies cepumus, nopīkstinu karti un dodamies ārā. Turpina snigt. Tāpat kā iepriekšējas reizes nosmejamies, ka te kafija nekad negaršo vienādi, un ka tas nekas, tā ir labi. | |||
Reply:
| | Recent Entries | Archive | Friends | User Info | |