- Re: nav tie vārdi
- 25.8.05 16:20
- Apziņas pastāvēšanas fakts aksiomātisks. Nav nekā ārpus apziņas, kas pierādītu tās pastāvēšanas faktu.
Par cilvēcisko pasaules aprakstu saucu realitātes ainu, ko izveido interpretācijas mehānisms, kas apstrādā apziņas uztvērumus. Apraksts ir sociāli determinēts, tam ar pašu realitāti attāls sakars, tādēļ realitāti saucu par neizpaustu. Tā ir transcendenta, ārpus vārdiem un aprakstiem. Garīgo meklējumu paradokss ir tāds, ka tie tikai bagātina tēzauru, pielāgo tam pasaules aprakstu, bet pašam transcendentajam nepietuvina ne par mata tiesu, tas paliek tik pat neizpausts, kā bijis.
Dzejā darīšana ar uztvērumu simbolisku interpretāciju. - 8 inkubi teicasaku
- 25.8.05 21:05
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
es nezinu. par to simbolisko interpretāciju, ja man saka, ka dzejas pamatmetode ir metafora, man arvien vairāk tā neliekas, jo tur taču ir daudz gan vienkāršu lietu, gan džast bullšita, kas neko nesimbolizē, tikai izliekas.
- saku
- 27.8.05 11:09
-
nerunāju par simbolismu dzejā vai dzejas simboliem. es jau tik par apziņu.
- saku
- 25.8.05 21:10
-
pff. garīgo meklējumu (ja tie tiešām ir garīgie meklējumi) rezultātā apraksts zūd. tēzaurs paplašinās tikai sākotnējā apziņas stāvokļa izpratnē, ja tā drīkst izsacīties - transcendentālajam ar aprakstu vispār jau pēc definīcijas nevar būt nekāda sakara.
- saku
- 25.8.05 21:11
-
bet aš neko nezinu par dzeju un arī, vai tu to vispār domāji nopietni
- saku
- 27.8.05 11:13
-
esmu pati nopietnība
- saku
- 27.8.05 11:12
-
jā, protams. bet tas trakākais, ka ir tik daudz cilvēku, kas gatavi gari un plaši izsacīties par lietām, par kurām ne domāt, ne izsacīties nav iespējams principā.
- saku
- 27.8.05 16:34
-
tas nu gan tiesa. ar to runāšanu gan viņi visvairāk kaitē tieši sev.
- saku
- 27.8.05 16:35
-
bet vispār tā runāšana raxturīga tiem, kas paši neko tā īsti nav redzējuši un sapratuši
- saku