- 21.4.07 13:42
- tikko bija ienācis aptaujātājs no labklājības ministrijas. ielaidu tikai aiz žēlsirdības - šādā laikā vazāties apkārt ar aptaujas lapiņām porfelītī nav diez ko patīkamā nodarbe. "lietus līst un visi sēž mājās," onkulītis apmierināti atklāja sava amata noslēpumu. jautājumu bija daudz. viena milzu anketa par labklājību, otra nez kādā sakarā par sponsorēšanu.
tagad, kad onkulītis prom, sajutos nepamatoti piesmiets.
ko nez es pats domātu par cilvēku, kurš izsaka apgalvojumus
"es nekad nepirktu tosteri",
"ar banku, kas pārvalda manus līdzekļus es nesadarbotos nekad un nekādos apstākļos",
"reizi trijos mēnešos kafejnīcā svinu jubilejas",
"dažreiz pa televizoru vēroju biljarda spēli".
vai tas par mani kaut ko pasaka? - 24 inkubi teicasaku
- 21.4.07 14:35
-
tāpēc, ka man tosteris liekas mietpilsonisks un nepraktisks
- saku
- 21.4.07 14:50
-
ja mēs sasaistām izteikumu par tosteri ar faktu, ka savu interesi par veselīgu ēdienu esmu novērtējis ar 4/7,mēs noteikti nonākam pie secinājuma, ka es necepu maizītes ar sieru un tomātiem.
- saku
- 21.4.07 14:18
-
Domāju, ar to arī viss ir pateikts!
- saku
- 21.4.07 14:22
-
man liekas, es nekad mūžā neesmu kafejnīcās svinējis jubilejas
- saku
- 21.4.07 14:24
-
vienreiz mūžā esmu nopircis tosteri
man nekad nav bijis tik daudz līdzekļu, lai es uzskatītu, ka banka tos pārvalda
esmu redzējis kafejnīcās televizorus, kas rāda biljrada spēli - saku
- 21.4.07 14:45
-
iedomājies, izrādās, es varu pateikt "jā" vai "nē" un pat pēc septiņu punktu skalas novērtēt savu interesi vai sapratni par tosteriem, bankām, vides aizsardzības projektu sponsorēšanu, biljardu, baterijām un miskastes iznešanu! socioloģija ir maldu mācība!
- saku
- 21.4.07 14:33
-
tas neskaitās
- saku
- 21.4.07 14:40
-
vajag īstu jubileju un īstā kafejnīcā
- saku
- 21.4.07 14:57
-
rokas nost no tornīša!
- saku
- 21.4.07 14:47
-
tikai jautājumi ir ņirgāšanās, bet es tev nekad nebūtu piedevusi, ja tu nebūtu ielaidis onkuli; es vienu ielaidu savās vārda dienas svinībās, tanti, ārā bija -20, vēls, ap 9iem, un viņa izrādījās nākusi jau trešo reizi; dators vienkārši bija viņai uzdevis nointervēt tieši mani; pēc adreses un tā; vispretīgākā uzraudzības sajūta radās; bet viņas man bija ļoti žēl;
draugi mani ienīda par svētku aptauju, kas vilkās bezgalīga, ap 80 jautājumu; bet es tā dekonstruēju vārda dienu, un mēs visi uzzinājām savā starpā vienā rāvienā, kas kurš esam; filma tā bija; neaizmirstama, mirstama. - saku
- 21.4.07 14:57
-
viens gan man palika mīkla. kad es neziņā plātīju muti pie jautājuma par to, kas, manuprāt, sponsorē vides projektus, onkulītis uzdeva personīgu papildjautājumu: "varbūt kāda avīze nāk prātā?". gribi būt miljonārs, jei bogu!
- saku
- 21.4.07 15:05
-
jane filma, tad šovs, pareizi, simulakri, realitātes nerealitāte. tā būtu gribējies redzēt onkulīti; es jau sen gribu novērošanas kameru savā DZĪVOKLĪ; lai mani kāds uzmana
- saku
- 21.4.07 15:08
-
vēl man ļoti gribas reizi pusgadā uz to tritonnīcu
tas nav trīs tonnīcu; nē, kur tas aizvēsturiskais skatās no za steklom; un vēl man gribas uz to Nicu, kas bija lenina ielā, un es vairs pat neatceros, kā izjutās tā telpa; cik šausmīgi, tikai smaržu vēl zinu, vāri. - saku
- 21.4.07 15:13
-
es ticu, ka pie miršanas visu atceras.
- saku
- 21.4.07 17:04
-
man atkal tikko jehovieši bij atnākuši. "Labdien, ir tik daudz ļaunuma pasaulē" (piemēram šie laika apstākļi)
- saku
- 21.4.07 17:42
-
vai pastāstīja ko interesantu?
- saku
- 22.4.07 14:14
-
nē, aizdzinām, tikai pēc tam attapos, ka varēju taču izmantot iespēju, lai pasludinātu viņiem patieso Kristus Evaņģēliju.
- saku
- 21.4.07 17:19
-
nu es, piemēram, tagad zinu, ka Tu esi viens no tiem, kam ir televizors. un ka Tu to pat ieslēdz...
- saku
- 21.4.07 22:54
-
veidenbums
"ar banku, kas pārvalda manus līdzekļus es nesadarbotos nekad un nekādos apstākļos" - cepuri nost par tādu jautājumu. es principā vienēr teiktu: "JĀ!"
- saku