Interesanti cik cilveeki buutu ar mieru neatgriezeniski nomainiit ikdienishkjo realitaati pret bezkjermenisku eksistenci telpaa kas nepaziist ne laiku, ne ego, ne arii jebko citu ko speejat shobriid iedomaaties...
t.i. cik cilvēku būtu gatavi nomirt tagad? haha, not much tu arī negribētu
nu tu jau nezini vai nomirstot tevi sagaida kas taads. Neviens nezin.
Laiks un ego ir tas, kas definē eksistenci, tāpēc nevar pat saprast par, ko mēs runājam, izvirzot šādu iespēju. Kas uz ko tiek ''nomainīts''?
Tiesa, daudzi kristieši, liekas, intuitīvi cer uz šo brīdi, kad runā par savu dievišķīgo ''pēcnāves dzīvi''.
man jau liekas ka jebkursh kristietis cer uz kjermenisku dziivi debesiis seezhot uz maakonja dzegas un maacoties speeleet arfu kopaa ar engjeljiem, tai pat laikaa gardi smejoties par tiem vanskriem kas deg elles uguniis or smth. Diez vai vinjiem liktos simpaatisks kas taads ko domaaju...
ņemot vērā to, ka tur neeksistē nekas, ko varu iedomāties, nevaru iedomāties šādu "eksistenci", attiecīgi mani māc šaubas par vēlmi tādā atrasties
kāpēc pacēlās tāds jautājums?
shkjiet ka iisi pirms tam klausiijos interviju ar Aldousu Huxliju, kas galu galaa aizvedinaaja mani uz ekzistenciaalaam domaam, vai kaa taa...
t.i. cik cilvēku būtu gatavi nomirt tagad? haha, not much
tu arī negribētu
Tiesa, daudzi kristieši, liekas, intuitīvi cer uz šo brīdi, kad runā par savu dievišķīgo ''pēcnāves dzīvi''.