June 2011

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  
Powered by Sviesta Ciba

Kaarteejais spekulatiivais skatiijums

Jauna fiicha (vismaz man), pagaatne un naakotne neeksisee kaa taada, ir tikai shis moments, kuraa mees darbinaam muusu mashineeriju kas razjo atminjas prieksh "pagaatnes" un viizijas prieksh "naakotnes"... (Taa esot teicis Allans Watts)

Comments

No bezgalības vai pat tīri no mūsu laiktelpas viedokļa viss arī IR viens mirklis. Nevajag pat nekādas filosofiskas abstrakcijas, lai to saprastu.
manupraa ja tu atziisti ka pastaav taads laiks (par cik mineeji laika telpu) tad tas kinda izsleedz viena vieniiga mirklja eksistences iespeeju...
Laiks ir relatīvs jēdziens. No mūsu viedokļa tas pastāv, jo mēs esam galīgi laikā. Ja mēs būtu nemirstīgi, tad arī laika jēdziena kā tāda nebūtu.
nu bet entropija jau norisinaatos neatkariigo no muusu mirstiibas/nemirstiibas...
Nekāda entropija nenorisinās, ja esi bezgalīgs. Iedomājies, ja mēs spētu ieraudzīt, piemēram, ābeli ne tikai 3 telpas dimensijās, bet arī laika dimensijā visā tās pilnībā. Mums, kā novērotājiem neliktos, ka ābele aug, zied, dod augļus, novīst un atkal zied. Viss ābeles mūžs būtu redzams kā vienots punkts, kas neiet ne uz priekšu ne atpakaļ, tam nepiemistu nekāda hronoloģija.

Tieši tāpat, ja iedomājamies bezgalīgu visumu kā kaut kādu entitāti, tad no jamā viedokļa viss jau ir noticis. Pie tam nevis kaut kad pagātnē, bet vienmēr. Nekad nav bijusi tāda pagātne un nekad nebūs nākotne, jo tās jau ir ietvertas. Laika bulta darbojas tikai priekš mums, marginālām visuma daļām.