Nekāda entropija nenorisinās, ja esi bezgalīgs. Iedomājies, ja mēs spētu ieraudzīt, piemēram, ābeli ne tikai 3 telpas dimensijās, bet arī laika dimensijā visā tās pilnībā. Mums, kā novērotājiem neliktos, ka ābele aug, zied, dod augļus, novīst un atkal zied. Viss ābeles mūžs būtu redzams kā vienots punkts, kas neiet ne uz priekšu ne atpakaļ, tam nepiemistu nekāda hronoloģija.
Tieši tāpat, ja iedomājamies bezgalīgu visumu kā kaut kādu entitāti, tad no jamā viedokļa viss jau ir noticis. Pie tam nevis kaut kad pagātnē, bet vienmēr. Nekad nav bijusi tāda pagātne un nekad nebūs nākotne, jo tās jau ir ietvertas. Laika bulta darbojas tikai priekš mums, marginālām visuma daļām.
(
Read Comments)