Vēl kritiskākos gadījumos nevis Ansītim, bet mums izgāja vēders. Nevis Ansītis, bet mēs vakar izplunčājāmies ;)

Neizprotami, bet ar daudziem tā notiek. Mainās dzīves centrs?

(Reply to this) (Thread)

O, jā. Nevis es, bet mēs...

(Reply to this) (Parent)

Bija kkāds aņuks par vīruku pie ārsta, kurā ārsts visu laiku ņēmās "Un kāda mums šodien temperatūra?" un "Kā mēs šonakt gulējām?", un "Kur mums šodien sāp?", un beigās uz jautājumu "Nu un ko tad mēs ar to darīsim?" vīruks atbildēja ar "Es došos pie cita ārsta, bet jums vajadzētu aiziet pie psihiatra". Bet vispār es to anekdoti neatceros :)

(Reply to this) (Parent)

Tev bērni ir?;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav, bet kādēļ Tu to jautā tikai man, t.i., sievietei?
Otrs - vārdus kad būsi, tad sapratīsi droši var aiztaupīt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka kugis pats bilda, ka neesot un trz personiski pazīstu:)
Tas teksts bieži vien ir nevis uzbrauciens, bet loģiska lieta - kamēr pats nenonāc tādā situācijā, visdrīzāk tiešām nesaproti. Es kādreiz nesapratu šūmēšanos par pusaudžiem, tagad junioram rudenī būs 14... Tāpat šobrīd man muļķīga liekas ņemšanās ar bērnu kāzām. Pagaidām...;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu droša par nevienu Tu nevari būt - moška, trz pa Rīgu staigādams, iedod kādam bērniņam pa konfektei un noglauda galviņu - avosj, viņa;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevaru gan būt!;)
Par sevi varu būt: neesmu iesaldētus Džuniorus nevienā leCskapī atstājusi!;)))

(Reply to this) (Parent)

Nē, es iru diezgan drošs, ka nav :]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"diezgan" neskan pārliecinoši;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tādēļ, ka esmu pārliecināts par 98%, nevis 100%, un tad formālā loģika prasa lietot "diezgan" vai ko tamlīdzīgu ;)

(Reply to this) (Parent)

Arī vārds vietā, bet, redzi, es pazīstu sievieti, kas nekad (cik man zināms) nav uzvedusies a'la mēs pakakājām, mums sāp vēders... Acīmredzot tomēr pastāv dažādi varianti. Turklāt pat tad, kad man būs bērni, tā būs mana prizma, caur kuru uz tiem skatīšos, nevis vispārinātais "visiem notiek tā". T.i., nav garantijas, ka sapratīšu tieši tā, kā to saproti Tu vai kāda cita sieviete.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pa gudro..;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Imho tā ir sabiedrības pozitīvā ietekme :)))

(Reply to this) (Parent)

Dieva dēļ! Es nebūt nevēlos, lai visi saprastu dajebko kā saprotu es! Es tikai mēģināju Tev, mīļum, pateikt, ka mainoties situācijai (tādai situācijai, kas dziļi personiski skar cilvēku) ļoti mainās arī attieksme un domāšana.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad Tu esi viens prātīgs sievišķis :)

(Reply to this) (Parent)

Es toreiz, savos 22 gadiņos biju ar šito tā iebaidījusies, ka par bērnu sāku kaut ko stāstīt tikai tad, ja mani spīdzināja;) Un brīžam bij pilnīgi pretēji: sīcim bija problēmas ar veselību un tad bij: "kāpēc man neko neteici? Man ir pazīšanās turunturuntur, varēja tak šito saregulēt!";)

(Reply to this) (Thread)

Nu šeit runa ir jau par galējībām. Ar manis dotais piemērs ir galējība, taču ļoti, ļoti bieži sastopama. Jātiecas uz vidu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, šausmīgi grūti jau to vidu ietrāpīt;(

(Reply to this) (Parent)

Pats būdams tētuks varu secināt - tā sīkā ute tak ir tava miesa un asins, un tas nav pārnestā nozīmē. Tāpēc arī aiziet - "mēs pakakājām, mums zobiņš iznāca" utt. Un jā - paliek par pasaules centru. Jo cita nekā vēl svarīgāka nav.

(Reply to this) (Thread)

Nja, kamēr tēvs nekļūšu - diezvai sapratīšu.

(Reply to this) (Parent)

jaa, tas ir pretiigi. bet ne visi jaunie vecaaki ir taadi. taa uzvedas tikai klukstes tips- sievietes, kuraam visas dzimuma iipashiibas, iznjemot beernu taisiishanu un apchubinaashanu, ir atrofeejushaas.

Redzi, Kuģi.

Bērna piedzimšana un tālākie dzīves gadi ir ļoti emocionāli piesātināti. Un tieši - pateicoties bērnam. Daudziem vienkārši nepietiek ne tikai laika bet arī iespēju pievērsties kam citam, kā tikai darbam un ģimenei. Abi prasa uzmanību. Un abiem to nevar liegt. Ir cilvēki, kas savu laiku nespēj sadalīt vairākās daļās.

Par to runāšanu - a mums šitais, a mums tas - kamēr nebūs bērni pašam, nesapratīsi. Tāpēc baudi, kamēr vēl vari :)

Protams, var tam pieiet no citas puses un nelikties ne zinis, vai, labākajā gadījumā, pabraucīt bērnam pa galviņu, pateikt uķi, uķi, kā mēs šodien esam izauguši, un ar to arī beigt. Var arī tā...

Pareizi teica komentos. Mainās centrs, ap kuru viss notiek. Stipri vairāk enerģijas un visa pārējā tiek novirzīts kā reizi bērna virzienā. Un tas tad arī samazina to, ko tu vari un gribi sniegt uz citām pusēm.

(Reply to this) (Thread)

Btw. jums abiem kāreiz izdodas ļoti labi tas par ko runāju kā vēlamo uzvešanos modeli. Ir ko pamācīties no jums.

(Reply to this) (Parent)