|
Aug. 21st, 2006|08:09 pm |
Redzi, Kuģi.
Bērna piedzimšana un tālākie dzīves gadi ir ļoti emocionāli piesātināti. Un tieši - pateicoties bērnam. Daudziem vienkārši nepietiek ne tikai laika bet arī iespēju pievērsties kam citam, kā tikai darbam un ģimenei. Abi prasa uzmanību. Un abiem to nevar liegt. Ir cilvēki, kas savu laiku nespēj sadalīt vairākās daļās.
Par to runāšanu - a mums šitais, a mums tas - kamēr nebūs bērni pašam, nesapratīsi. Tāpēc baudi, kamēr vēl vari :)
Protams, var tam pieiet no citas puses un nelikties ne zinis, vai, labākajā gadījumā, pabraucīt bērnam pa galviņu, pateikt uķi, uķi, kā mēs šodien esam izauguši, un ar to arī beigt. Var arī tā...
Pareizi teica komentos. Mainās centrs, ap kuru viss notiek. Stipri vairāk enerģijas un visa pārējā tiek novirzīts kā reizi bērna virzienā. Un tas tad arī samazina to, ko tu vari un gribi sniegt uz citām pusēm. |
|