|
Septembris 30., 2014
10:19 Domāju par kristiešiem, kas lielu daļu sava brīvā laika velta tam, lai palīdzētu citiem atrast Jēzu. Kad tu esi pieaudzis, tas nozīmē milzīgu daļu sava laika veltīt svešiem cilvēkiem, kas pēc tam kļūs varbūt par labiem paziņām. Tipa forši, community work, giving back, etc. Bet tas ir tāds atrautības no realitātes piemērs, manuprāt. Tu nozodz laiku saviem draugiem, lai būtu blakus un atbalstītu citus cilvēkus. Bet moška tā ir vieglāk, jo draugi nozīmē cilvēciskas starppersonu problēmas Nevis tikai gudru Pāvila vēstuļu analizēšanu. *** Es nezinu, var jau būt, ka tas ir forši- ap tevi un (teorētiski) citiem ir nevis daži draugi, bet gan vesela kopiena. Teorētiski pat tie, kam nav draugu, tādus atrod kopienā. Man gan šķiet, ka tā nav iespējams izveidot dziļi cilvēciskas attiecības *** Man šķiet, ka draudzība- tas ir individuāls, nevis grupu darbs.
|
Comments:
| From: | daina |
Date: | 30. Septembris 2014 - 10:59 |
---|
| | | (Link) |
|
savukārt, pavadot laiku ar draugiem, tu nozodz to saviem vecākiem. man liekas, ka tā būšana grupā vai grupas vadīšana ir līdzīgi tam, ka tu nodarbojies ar to, kas tev patīk vai liekas noderīgs, kā tu, piemēram, raksti savu blogu, publiski diksutē
Ai, es īstenībā šo uzrakstīju un arī tieši domāju par to savu blogu, ka arī nozogu laiku draugiem un varbūt sev- nu tak grāmatu būtu palasījusi, vai.
| From: | daina |
Date: | 8. Oktobris 2014 - 11:29 |
---|
| | | (Link) |
|
mūžīgā vainas sajūta:) |
|
|
Sviesta Ciba |